Spēļu automāts

Spēļu automāts ir kazino azartspēļu ierīce, kas darbojas, ievietojot monētas un nospiežot pogu, lai aktivizētu trīs vai vairāk rullīšus ar horizontāli izvietotiem simboliem. Ja pēc rullīšu pagriešanās sakrīt nepieciešamās simbolu kombinācijas, spēlētājs saņem laimestu. Spēļu automāti izmanto dažādas nejauši izvēlētu skaitļu/simbolu sistēmas, kas pēc nejaušības principiem nosaka pagriezienu iznākumu.

Vēsture

Pirmās spēļu automātiem līdzīgās ierīces parādījās ASV 1880. gados, taču mūsdienu spēļu automātu priekšteči parādījās 1894. gadā, kad tos radīja ASV izgudrotājs Čārlzs Augusts Fejs.

1920. gados spēļu automāti bija ieguvuši popularitāti visā ASV, taču valdīja uzskats, ka tie ir noziedzīgu organizāciju kontrolēti.

Pirmie mūsdienu spēļu automāti, kuri rullīšus attēloja monitoros, parādījās 1975. gadā Lasvegasā. 1986. gadā parādījās elektroniskās sistēmas, kas savienoja automātus dažādās vietās, ļaujot izmantot šodien labi pazīstamo džekpota funkciju.

21. gadsimta sākumā tradicionālajiem spēļu automātiem draudēja strauja tiešsaistes azartspēļu automātu izaugsme, kas tagad tiek plaši izmantoti azartspēļu tirgū.^[1] Tiešsaistes sloti, kas Austrālijā ir pazīstamas kā “Pokies”, programmatūras uzņēmumi ir izstrādājuši, lai varētu spēlēt tradicionālus spēļu automātus mājās.

Tiešsaistes sistēmu pamatnoteikumi ir tādi paši kā tradicionālajiem spēļu automātiem. Cilvēks izvēlas savu likmi un spolē spoles, mēģinot saskaņot simbolus un laimēt balvas. Tomēr tiešsaistes sloti piedāvā plašākas iespējas spēļu dizaineriem, grafikiem un pašiem spēlētājiem. Viena no galvenajām datorsistēmas priekšrocībām mašīnu ražotājiem ir tā, ka viņi var viegli konfigurēt, cik bieži mašīna izmaksā.^[2]

Spēļu automātu iezīmes

Spēļu automāti iedalāmi divās kategorijās — progresīvo džekpotu un parasto izmaksu automāti.^[1] Progresīvo džekpotu automātos ir augošs maksimālais laimests, kuru var laimēt jebkurš, sakrītot vajadzīgajai simbolu kombinācijai. Lielākajai daļai spēļu automātu ir līdzīgas izmaksu tabulas, spēlēšanas veids un izskats. Atšķirības slēpjas to dizainos, izmaksu biežumā un bonusu pieejamībā.

Spēļu automātus var arī iedalīt pēc maksimālo un minimālo likmju lieluma. Piemēram, interneta kazino pieejamajos automātos likmes lielumu iespējams regulēt to iestatījumos.

Ja vecās paaudzes spēļu automātos pamatā bija pieejami trīs rullīši ar vienu izmaksas līniju, tad mūsdienās piedāvājums ir krietni plašāks. Lielākajai daļai automātu ir vismaz pieci rullīši un izmaksas līniju skaits sniedzas pat vairākos desmitos. Izmaksas līniju kombinācijas ir visdažādākās, kas ļauj spēlētājam iegūt laimestu vairākos veidos.

Spēļu automāti Latvijā

Spēļu automāti Latvijā pirmo reizi parādījās 21. gadsimta sākumā, un kopš tā laika to skaits strauji aug.

2021. gadā Rīgā reģistrēta 101 spēļu zāle un 2476 spēļu automāti. Papildus fiziskajām azartspēļu iestādēm, automāti pieejami arī internetā. 2022. gadā Latvijā bija 17 uzņēmumi, kam Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija piešķīrusi atļauju organizēt azartspēles tiešsaistē, klāstā iekļaujot interaktīvos spēļu automātus.

Lielākie tirgus dalībnieki

Uz 2021. gada 1.oktobri Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas reģistrēto un uzstādīto azartspēļu automātu, iekārtu un programmu reģistrā^[3] bija iekļautas 4888 vienības. Balstoties uz reģistrā publicēto vienību skaitu, secināms, ka 74% jeb 3608 vienības ir izstrādājis viens no pasaulē lielākajiem azartspēļu industrijas uzņēmumiem Austrian Gaming Industries GmbH (tostarp uzņēmuma mātes kompānija Novomatic GmbH), kuru produkciju Latvijā izplata Alfor grupa. Alfor grupu dibinājusi Latvijas holdinga kompānija SIA Foroms (reģistrēts 1999.gadā). SIA Foroms pieder SIA FVR Invest, kura patiesais labuma guvējs - Jānis Zuzāns.

Tiesiskais regulējums

Azartspēļu un izložu likuma 4.pants^[4] paredz, ka Latvijas Republikā drīkst uzstādīt un ekspluatēt tikai reģistrētus un sertificētus azartspēļu automātus un to programmas. Sertifikāciju drīkst veikt laboratorijas, kuras saņēmušas attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas iestādes izsniegtu sertifikātu.^[3]