Sors
Sors (no kazahu: сор, sor) vai šors (no turkmēņu: şor) ir solončaka paveids, kas veidojas beznoteces ieplakās ar izteiktu krasta līniju. Raksturīgs Centrālāzijas tuksnešiem un pustuksnešiem.[1]
Soriem raksturīga sāls garozas vai bieza sāls putekļu slāņa klātbūtne un sērūdeņraža smaka, kā arī daļēja pārvēršanās solončakos. Virsmai nav veģetācijas. Vienīgais augāja veids, kas spēj augt soros, ir zarainais sarsazāns; tam dabā nav alternatīvas, un, kad sarsazāni soros tiek iznīcināti vai degradēti, sori paliek bez veģetācijas. Sori ar garozas biezumu, kas pārsniedz 10 cm, tiek klasificēti kā neaugsnes veidojumi. Tādi veidojas sālsezeru vai jūras līču ūdens līmeņa pazemināšanās vai izžūšanas rezultātā. Pilnībā izžūstot, sori nereti pārveidojas par takiriem.
Zināmākie sori atrodas Kaspijas jūras bijušo ziemeļaustrumu piekrastes līču vietā — Elikoltiks un Kaidaks.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sors.