Somu partija (vecā)
Somu partija (somu: Suomalainen Puolue, zviedru: Finska partiet), saukta arī par veco somu partiju (vanhasuomalaiset), bija konservatīva politiskā partija Somijā. Tā veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē un darbojās līdz 1918. gadam.
| Somu partija | |
|---|---|
| Nosaukums somu valodā | Suomalainen Puolue |
| Nosaukums zviedru valodā | Finska partiet |
| Dibināta | 1860. gadi |
| Likvidēta | 1918. gads |
| Pēctecis |
Nacionālā koalīcija Nacionālā progresīvā partija |
| Galvenā mītne |
Helsinki,  Somija |
| Ideoloģija | konservatīvisms |
Partiju 1860. gados veidoja fenomānu intelektuāļi, bet tā vairākus desmitus gadu nebija formāli organizēta. Sākotnēji partijas mērķi bija somu valodas statusa, īpaši izglītībā, uzlabošana Somijas lielhercogistē, kas bija iekļauta Krievijas Impērijā, bet joprojām plaši tika izmantota zviedru valoda. 1877. un 1878. gada Somijas landtāga sasaukumos somu partija kļuva par garīdzniecības un zemniecības vadošo spēku.
1880. gados partijā radās frakcija, kas kritizēja Krievijas varas darbību Somijā; 1894. gadā šī frakcija atdalījās, dibinot jauno somu partiju. Somu partija savukārt meklēja likumīgas attiecības ar Krievijas valdību un aicināja sadarboties ar Krieviju, lai sev tīkamā virzienā mainītu valodas politiku. Neformāli somu partiju sāka saukt par "veco somu" partiju. Kad 1899. gadā sākas pārkrievošana un Somijas autonomijas ierobežošana, jaunie somi uzsāka pasīvu pretošanos, bet vecā somu partija atbalstīja nomierināšanas pasākumus. Lai gan partija atbalstīja viedokli, ka Somijas likumīgās tiesības ir pārkāptas, tā uzsvēra, ka svarīgāk ir paturēt somu rokās oficiālos amatus, un bažījās, ka pretošanās var izraisīt tālāku autonomijas zaudēšanu.
Partija arī veicināja konservatīvās vērtības un atbalstīja daudzas sociālās reformas, īpaši tās ideoloģiskā līdera Danielsonona-Kalmari laikā pēc Irjes-Koskinena nāves 1903. gadā. Pēc 1906. gadā pieņemtās partijas programmas no ekonomikas statu punkta partija tika ierindota politiskajā centrā, starp kreiso sociāldemokrātisko partiju un labējo jauno somu partiju. Pēc 1906. gada parlamenta reformas, no 1907. līdz 1917. gadam somu partijai bija otra lielākā pārstāvniecība Eduskuntā (aiz sociāldemokrātiem).
Pēc tam, kad 1917. gada decembrī Somija ieguva neatkarību un 1918. gada sākumā notika pilsoņu karš, somu valodas jautājums vairs nebija aktuāls. Galvenie partiju jautājumi kļuva ekonomiskie un konstitucionālie. Daļa somu partijas biedru atbalstīja republikas pārvaldes formu, bet daļa — monarhiju. 1918. gada 8. decembrī mazākums noskaņoto somu partijas biedru, kuri bija noskaņoti liberāli un atbalstīja republiku, un vairākums jauno somu partijas biedru dibināja jaunu partiju Nacionālā progresīvā partija (Kansallinen Edistyspuolue). Nākamajā dienā vairākums monarhistiski un konservatīvi noskaņoto somu partijas atbalstītāju un daļa jauno somu partijas biedru dibināja partiju Nacionālā koalīcija (Kansallinen Kokoomus).