Snelliusa likums

Snelliusa likums, arī Snella likums, ir gaismas laušanas likums. Tas apgalvo, ka krišanas un laušanas leņķa sinusu attiecība ir vienāda ar gaismas absolūto laušanas koeficientu attiecību. Matemātiski tas tiek pierakstīts šādi:

Staru laušanas diagramma

${\frac {\sin \alpha }{\sin \gamma }}={\frac {v_{1}}{v_{2}}}={\frac {n_{2}}{n_{1}}},$

kur α ir krišanas leņķis, γ — laušanas leņķis, v — gaismas ātrums attiecīgajā vidē, n — gaismas laušanas koeficients attiecīgajā vidē.

Laušanas leņķis ir lielāks par krišanas leņķi, ja gaisma izplatās no optiski mazāk blīvas vides (vide, kurā gaismas izplatīšanās ātrums ir lielāks) optiski blīvākā (vide, kurā gaismas izplatīšanās ātrums ir mazāks) vidē (t.i., n₂>n₁), ja otrādāk (t.i., n₂<n₁) — tad lielāks ir krišanas leņķis.

Tiek uzskatīts, ka gaismas laušanas likumu atklājis nīderlandietis Villebrords Snelliuss (Willebrord Snellius), kas eksperimentos no 1620. līdz 1621. gadam pārbaudījis, kā notiek gaismas stara lūšana uz robežas starp divām vidēm. Snelliuss savus pētījumu rezultātus nepublicēja, tomēr rezultāti tikuši izklāstīti lekcijās Leidenes Universitātē.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)