Smailā stiklene (Hygrocybe conica) ir Latvijā bieža stikleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir vāji indīgi. 2021. gadā Latvijas Mikologu biedrība to pasludinājusi par gada sēni.[1]

Smailā stiklene
Hygrocybe conica
Smailās stiklenes izceļas ar daudzveidīgu krāsojumu
Smailās stiklenes izceļas ar daudzveidīgu krāsojumu
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaStikleņu dzimta (Hygrophoraceae)
ĢintsStiklenes (Hygrocybe)
SugaSmailā stiklene (H. conica)
Smailā stiklene Vikikrātuvē

Sugas lielā vizuālā daudzveidība liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts.[2] Vācijā šo sugu pagaidām iedala vairākās varietātēs, atdalot tai skaitā lēnāk melnējošo smilšu kāpās augošo varietāti (H. conica var. Conicoides vai Hygrocybe conicoides).[3][4] Iespējams, ka arī šo sugu ēdamība vai indīgums atšķiras.[5]

Vecākās sēņu grāmatās var atrast vairākas stikleņu sugas, kuras tagad apvienotas ar smailo stikleni.[6]

Sēnes apraksts

labot šo sadaļu
 
Sākotnēji smailā stiklene var būt no koši dzeltenas līdz oranžsarkanai, taču uz vecumu sāk strauji nomelnēt
 
Pavecs eksemplārs
  • Cepurīte: krāsa no dzeltenas, oranžas un sarkanīgas līdz olīvbrūnai, iespiedumu vietās un uz vecumu viegli melnējoša. Iespējams visas šīs krāsas redzēt vienlaikus uz vienas cepurītes.[7] Virsmiziņa gluda, slapjā laikā mitra un viegli smērējoša, ar ieaugušām radiālām šķiedrām. Forma sākumā smaili, vēlāk lēzeni konusveida,[8] ar roboti viļņainu malu,[9] vecumā izplešoties saglabā smailu pauguriņu centrā.[1] Platums 1,5–6 cm. Mīkstums trausls, cepurītes krāsā, vecumā un ievainojumos melnējošs.[1] Smarža un garša neatšķiramas.[2]
  • Lapiņas: baltas, vecākām sēnēm kļūst dzeltenas, pēc tam pelēcīgi zaļgandzeltenas un nomelnē, brīvas vai šauri pieaugušas pie kātiņa, dažāda garuma.
  • Kātiņš: dzeltens vai oranžs, pie pašas pamatnes var būt bālgans, vecākām sēnēm melns, cilindrisks, ar ieaugušām šķiedrām, bieži gareniski rievots, sauss, sākumā viegli smērējošs. Garums līdz 10 cm, resnums maksimāli līdz 1—1,5 cm, parasti 0,4—0,8 cm.[8][9]
  • Sporas: elipsoīdas, reizēm neregulāras, gludas, bezkrāsainas, masā baltas, 7—11,5 (13)/4,5—7,5 µm. Divsporu bazīdiju sporas ir caurmērā lielākas nekā sporas četrsporu bazīdijās, abi veidi sastopami uz vienas sēnes.[7][10]
  • Bazīdijas: ar 2 vai 4 sporu sterigmām, 40—60 µm garas. Himēnijcistīdu nav, pleirocistīdas paralēlas.[2]

Sēne var saglabāt savu izskatu divas nedēļas, bet pilnīgi nomelnējusi sēne pat daudzas nedēļas, kas var radīt kļūdas tās vecuma novērtēšanā.[7]

Augšanas apstākļi

labot šo sadaļu

Humusa un nedzīvās zemsedzes saprotrofs.[11] Aug dažādās vietās, bieži mežmalās, pļavās un citās zālainās vietās[1] vai mitru skujkoku mežu nobirās,[8][12] daļā Ziemeļamerikas atzīmēta arī kā ozolus mīloša,[2] no vēla pavasara līdz vēlam rudenim, bieži.[13] Siltākās zemēs par Latviju aug arī ziemā.[2] Slikti aug bagātinātā augsnē, iespējams, ka veido saikni ar sūnām.[7] Plaši izplatīta Eirāzijā un Amerikās.[2] Sugas atrašana Austrālijā[14] un Jaunzēlandē nav droša, daži uzskata, ka tā varētu būt sajaukta ar līdzīgo H. astatogala.[15]

Barības vērtība

labot šo sadaļu

Tāpat kā vairums stikleņu, parasti tiek uzskatīta par vāji indīgu vai neēdamu.[1] Daži avoti to tomēr nosauc par ēdamu,[11] daži norāda, ka jautājums ir neskaidrs.[16] Tiek apgalvots, ka vismaz vienreiz Ķīnā ar šo sugu saindējušies, bet parasti no šīs sugas lietošanas pārtikā sēņotājus atvaira tās nelielie izmēri un virskārtas notīrīšanas nepieciešamība, nevis potenciālais indīgums.[7] Iespējama arī sajaukšana ar līdzīgām sugām, tai skaitā melnējošo stikleni, kura rada gremošanas traucējumus un kuru daļa mūsdienu autoru uzskata par smailās stiklenes varietāti.[17]

Pētījumā salīdzinot ar parasto celmeni, kailo aploceni un vairākām Latvijā mazpazīstamām sugām, smailā stiklene izrādījās no tām visvairāk metālus no augsnes uzņemoša.[12]

Līdzīgās sugas

labot šo sadaļu

Līdzīga vairākām citām stikleņu sugām, tai skaitā melnējošai stiklenei (H. nigrescens), kurai ir resnāks un garāks kātiņš, un tāpat melnējošajai citrondzeltenajai stiklenei (H. tristis).[18] Ziemeļamerikā līdzīga tai ir Zingera stiklene (H. singeri). No citām līdzīgu krāsu stiklenēm atšķirama galvenokārt pēc straujās melnēšanas,[2] tai skaitā no citādi jaunībā līdzīgajām sarkanās stiklenes (H. punicea) un oranžās stiklenes (H. persistens).[19]

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Sēnes.lv: Smailā stiklene
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Kuo, M. (2014, March). Hygrocybe conica. MushroomExpert.Com
  3. F. Gröger: Identification key for agaric mushrooms and boletus in Europe. Part 1, Regensburger Mykologische Schriften, Regensburg 2006
  4. German Josef Krieglsteiner (Ed.), Andreas Gminder: Die Großpilze Baden-Württemberg. Volume 3: Mushrooms. Leaf mushrooms I. Ulmer, Stuttgart 2001, ISBN 3-8001-3536-1
  5. Nilsson S, Persson O (1977). Fungi of Northern Europe 2: Gill-Fungi. New York, New York: Penguin. ISBN 978-0-14-063006-0.
  6. Lorn Natural History Group: Species of the Month - October 2016, Blackening Waxcap, Hygrocybe conica
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Nature First: Hygrocybe conica (Schaeff.) P. Kumm. - Blackening Waxcap
  8. 8,0 8,1 8,2 Helmūts un Renāte Grīnerti, Sēnes: Iepazīsim sēnes dabā!, Zvaigzne ABC[novecojusi saite] ISBN 978-9934-0-2185-5
  9. 9,0 9,1 Sugu enciklopēdija: Smailā stiklene
  10. Ewald Gerhardt: Mushrooms - a great illustrated guide. p. 136. ISBN 83-7404-513-2.
  11. 11,0 11,1 Latvijas Veģetācija, 2002, 5: 43-17: Latvijas cepurīšu sēņu (Agaricales s.l.) konspekts, 82.lpp - Inita Dāniele [Avota]*, Inguna Krastiņa**: *Latvijas Dabas muzejs, Kr. Barona iela 4, Rīga LV 1712; **LU Bioloģijas institūts, Miera iela 3, Salaspils LV 2169
  12. 12,0 12,1 Healing mushrooms: Hygrocybe conica
  13. Fungi.lv: Smailā stiklene
  14. Austrālijas atradņu karte
  15. Young AM (2005). Fungi of Australia: Hygrophoraceae. Canberra, ACT: (Australian Biological Resources Study) CSIRO. ISBN 978-0-643-09195-5.
  16. Phillips, Roger (2010) ((2005)). Mushrooms and Other Fungi of North America. Buffalo, NY: Firefly Books. p. 76. ISBN 978-1-55407-651-2.
  17. I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 130. lpp.
  18. Fichas micologicas: Hygrocybe conica
  19. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 162. lpp. ISBN 9984-37-648-6.

Ārējās saites

labot šo sadaļu