Skota kalni
Skota kalni (angļu: Scott Mountains) ir dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā ~90 km garumā izstiepta un līdz 50 km plata kalnu grēda Antarktīdā, Enderbiju Zemes ziemeļrietumos. Grēda izvietojusies dienvidos no Amundsena līča un austrumos no Keisija līča un Sakellari pussalas. Gar grēdas ziemeļu galu okeānā noplūst Bīvera glečers, dienvidrietumos paceļas Regeta kalni. Skota kalnu augstākā virsotne ir 1722 m augstais Simpsona kalns grēdas dienvidu galā.
| Skota kalni | |
|---|---|
| Kontinents | Antarktīda |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Enderbiju Zeme |
| Garums | 90 km |
| Platums | 50 km |
| Augstākais kalns | Simpsona kalns |
| Augstums | 1722 m |
| Koordinātas | 66°55′S 51°45′E / 66.917°S 51.750°EKoordinātas: 66°55′S 51°45′E / 66.917°S 51.750°E |
  Skota kalni | |
Grēdu 1930. gada 13. janvārī atklāja BANZARE ekspedīcija Daglasa Mosona vadībā un nosauca par godu Robertam Skotam.[1]