Sieviete zilā kleitā lasa vēstuli pie loga

Jana Vermēra glezna

"Sieviete zilā kleitā lasa vēstuli pie loga" (nīderlandiešu: Brieflezende vrouw in het blauw) jeb "Sieviete lasa vēstuli" (nīderlandiešu: Brieflezende vrouw) [4][5] ir nīderlandiešu gleznotāja Jana Vermēra eļļas krāsas glezna. Glezna ir Amsterdamas pilsētas īpašums kā daļa no Adriāna van der Hopa mantojuma. Glezna atradusies Rijksmuseum kolekcijā kopš tā izveides un bija pirmais Vermēra darbs, kas nonācis muzeja īpašumā.[6]

Sieviete zilā kleitā lasa vēstuli pie loga
Brieflezende vrouw in het blauw
Vermeer, Johannes - Woman reading a letter - ca. 1662-1663.jpg
Mākslinieks Jans Vermērs Edit this on Wikidata
Gads 1664
Medijs eļļas krāsa, audekls Edit this on Wikidata[1]
Kustība Nīderlandes glezniecības zelta laikmets Edit this on Wikidata
Izmēri 46.6 cm (18.3 in) × 39.1 cm (15.4 in)
Atrašanās vieta Rijksmuseum, Nīderlande Labot šo Vikidatos
Īpašnieks Amsterdama, Adriāns van der Hops Edit this on Wikidata
Kolekcija Rijksmuseum, Amsterdamas muzejs, Adriāna van der Hopa kolekcija Edit this on Wikidata[2]
Inventāra nr. SK-C-251, SA 8335 Edit this on Wikidata[3]
Identifikatori RKDimages ID: 24907

KompozīcijaLabot

Gleznas centrālais elements ir sieviete zilā kleitā, kas stāv pie loga (tas nav attēlots), lasot vēstuli.[7] Sieviete varētu būt grūtniecības stāvoklī, lai arī vairāki pētnieki uzskatījuši, ka sievietes apaļā figūra ir vienkārši tā laika modes rezultāts.[8] Kaut arī sievietes brīvais apģērbs var ierosināt šādas domas, šajā periodā grūtniecība mākslā tika attēlota ļoti reti.[9]

Lai arī vēstules saturs nav attēlots, to var noprast no gleznas kompozīcijas. Pie sienas esošā Nīderlandes karte tiek interpretēta kā norāde, ka vēstule, ko viņa lasa, ir no viņas ceļojošā vīra.[10] Alternatīvā versijā, pērļu kārbiņa, kas gandrīz nav redzama uz galda sievietes priekšā, varētu norādīt uz mīļāko, jo pērles dažkārt ir iedomības simbols.[11] Pati vēstules lasīšanas darbība atspoguļo tematisko saikni Vermēra darbos, ikdienas privātiem mirkļiem atklājot cilvēku domu stāvokli.[12]

Glezna ir unikāla starp citiem Vermēra iekštelpu darbiem ar to, ka tajā neparādās telpas stūri, ne starp sienām, ne arī griestiem.[13]

AtsaucesLabot

  1. http://europeana.eu/portal/record//90402/SK_C_251.html.
  2. http://europeana.eu/portal/record//2021608/dispatcher_aspx_action_search_database_ChoiceCollect_search_priref_38783.html.
  3. http://am.adlibhosting.com/dispatcher.aspx?action=search&database=ChoiceCollect&search=priref=38783.
  4. Woman Reading a Letter, Johannes Vermeer, c. 1663, Rijksmuseum. Retrieved on 15 February 2015.
  5. (nīderlandiski) Brieflezende vrouw, Johannes Vermeer, ca. 1663, Rijksmuseum. Retrieved on 15 February 2015.
  6. Emma Barker, Nick Webb, Kim Woods. The changing status of the artist. Yale University Press, 1999. 194. lpp. ISBN 978-0-300-07742-1. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
  7. James Boyd White. The Edge of Meaning. University of Chicago Press, 2003. gada 1. aprīlis. 263. lpp. ISBN 978-0-226-89480-5. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
  8. Edward A. Snow. A study of Vermeer. University of California Press, 1994. 168. lpp. ISBN 978-0-520-07132-2. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
  9. De Winkel, Marieke (1998). "Interpretation of Dress in Vermeer's Paintings". Studies in the History of Art 55: 326–330.
  10. White (2003), 265.
  11. Norbert Schneider. Vermeer, 1632-1675: veiled emotions. Taschen, 2000. gada 17. maijs. 49. lpp. ISBN 978-3-8228-6323-7. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.
  12. Christopher Baker. «Vermeer, Jan». Oxford Art Online. Skatīts: 2017. gada 27. februāris.
  13. Snow (1994), 167.

Ārējās saitesLabot