Shigella dysenteriae
Shigella dysenteriae ir gramnegatīvas nekustīgas nūjiņveidīgas baktērijas[1]. Ir bakteriālās dizentērijas (šigelozes) izraisītājs. Veido kapsulas.
| Shigella dysenteriae | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Baktērijas (Bacteria) |
| Tips | Spirochaetes |
| Dzimta | Spirochaetaceae |
| Ģints | Shigella |
| Suga | Shigella dysenteriae |
 Shigella dysenteriae Vikikrātuvē | |
Fakultatīvi anaeroba baktērija, bet spēj pāriet uz nefakultatīvu formu[1].
Epidemioloģija
labot šo sadaļuKopā ar Shigella flexneri Shigella dyseneriae ir ļoti izplatītas jaunattīstības valstīs. Shigella dysenteriae spēj izraisīt ilgstošas šigelozes epidēmijas[1]. Rezistence pret antibiotikām Shigella dysenteriae baktērijai parādās ātrāk nekā pārējiem Shigella pārstāvjiem.
Bioķīmija
labot šo sadaļuPirmā serotipa Shigella dysenteriae producē šigatoksīnu (ST), atšķiroties no citām Shigella pārstāvjiem, kuri producē pseidošigatoksīnu (SL-T). Šigatoksīns un pseidošigatoksīns ir proteīntoksīni, kas sastāv no vienas enzimātiskās apakšvienības A un piecām receptorvienībām B, kuras ir radniecīgas ar receptoriem Gb3 (globotriasyceramide), kas savukārt novietojas uz kapilāru endotēlija membrānām[1].
A subvienība, iekļūstot inficēta organisma šūnā, iedarbojas uz 60S ribosomas apakšvienību, neatgriezeniski bloķējot olbaltumvielu sintēzi. Šigatoksīns un pseidošigatoksīns uzkrājas baktēriju šūnu periplazmatiskā vidē un pēc tās nāves toksīni nonāk apkārtējā vidē[1].
Pirmā serotipa Shigella dysenterae šigatoksīnu veido salīdzinoši maz, tāpēc toksīna iedarbības areāls ierobežots ar zarnu sieniņu. Ja tas nokļūst asinsritē, tad, cirkulējot ar asinīm, toksīns nonāk nierēs kur ietekmē nieru kamoliņus, tāpēc kopā ar asiņainu diareju parādās hemolītiskais urēmiskais sindroms ar nieru mazspēju[1].
Atsauces
labot šo sadaļu | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |