Atvērt galveno izvēlni
Saules plankumi.

Saules plankumi ir tumši apgabali uz Saules virsmas, kuru temperatūra ir pazemināta par 1500°K salīdzinot ar apkārtējiem fotosfēras apgabaliem. Tie no Zemes ir novērojami uz Saules diska (ar optisku iekārtu palīdzību, bet lielu plankumu gadījumā arī ar neapbruņotu aci) tumšu plankumu veidā. Saules plankumi ir apgabali fotosfērā, no kuriem iziet spēcīgi (līdz dažiem tūkstošiem gausu) magnētiskie lauki. Fotosfēras aptumšošanos plankumu apgabalos izraisa magnētiskie lauki, kas apslāpē vielas konvektīvās kustības, kā rezultātā šeit samazinās siltumenerģijas plūsmu pārnese[1].

Plankumu skaits uz Saules (un ar to saistītais Volfa skaitlis) ir viens no galvenajiem Saules magnētiskās aktivitātes rādītājiem.

Daudz aukstākajās zvaigznēs (K klases un aukstākās) ir konstatējami plankumi, kas daudzkārt pārsniedz Saules plankumu izmērus.

Satura rādītājs

CikliskumsLabot

Saules cikls ir saistīts ar plankumu parādīšanās biežumu, to aktivitāti un pastāvēšanas ilgumu. Viens cikls aptver aptuveni 11 gadus. Saules aktivitātes minimuma periodos plankumu uz tās ir maz vai pat vispār nav. Tajā pat laikā maksimuma periodos var būt vienlaicīgi novērojami vairāki simti plakumu. Katra cikla beigās Saules magnētiskā lauka polaritāte mainās uz pretējo. Tāpēc pareizi būtu runāt par 22 gadu Saules ciklu.

 
Saules aktivitātes rekonstrukcija 11 000 gadu periodā.

Cikla garumsLabot

Kaut arī vidēji Saules aktivitāte ilgst ap 11 gadiem, ir arī no 9 līdz 14 gadu gari cikli. Arī cikla vidējā vērtība mainās gadsimtu gaitā. Tā 20. gadsimtā cikla vidējā vērtība bija 10,2 gadi.

Nepastāvīga ir arī cikla forma. Šveiciešu astronoms Makss Valdmejers apgalvoja, ka pāreja no Saules aktivitātes minimuma uz maksimumu notiek par tik ātrāk, par cik vairāk ir reģistrēts Saules plankumu skaits šajā ciklā (t.s. "Valdmejera likums").

Cikla sākums un beigasLabot

Agrāk par cikla sākumu uzskatīja Saules aktivitātes minimuma punktu. Pateicoties mūsdienu mērījumu metodēm kļuva iespējams noteikt Saules magnētiskā lauka polaritāti, tāpēc pašlaik par cikla sākumu tiek uzskatīts plankumu polaritātes maiņas brīdis.

Ciklu numerāciju ieteica R. Volfs. Saskaņā ar šo numerāciju pirmais cikls sākās 1749. gadā. 2009. gadā sākās 24. Saules aktivitātes cikls.

Bez 11 gadu cikla ir arī Saules plankumu maksimālā skaita maiņas 100 gadu periodiskums ("gadsimta cikls"). Šī cikla pēdējie minimumi varēja būt ap 1800—1840 un 1890—1920 gadiem. Ir minējumi, ka būtu iespējami arī vēl ilgāku periodu cikli.

AtsaucesLabot

  1. Zenta Alksne, Aukstās zvaigznes, izdevniecība "Zinātne", Rīga, 1974. g., 11. lpp.