Sami al-Hinavi
Sami al-Hinavi (arābu: محمد سامي حلمي الحناوي, Muhammed Sami Hilmi al-Hinnawi, dzimis 1898. gadā, miris 1950. gada 31. oktobrī) bija Sīrijas Republikas armijas ģenerālis un politiķis.
Dzimis Alepo. 1914. gadā pabeidzis Stambulas militāro akadēmiju, no Osmaņu armijas dezertējis 1916. gadā, lai kļūtu par arābu sacelšanās dalībnieku. Dienējis Sīrijas Arābu Karalistes armijā. No 1920. gada dienējis Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorijas armijā. Pēc Sīrijas Republikas neatkarības iegūšanas turpināja dienestu armijā, piedalījās karā pret Izraēlu un kļuva par Sīrijas armijas ģenerālštāba priekšnieka Husni al-Zaima līdzgaitnieku.[1]
Viens no galvenajiem 1949. gada 29. marta apvērsuma īstenotājiem, politisko nesaskaņu dēļ jau tā paša gada 14. augustā veica apvērsumu, lai gāztu Husni al-Zaimu. Tajā pašā dienā al-Hinavi pavēlēja nošaut al-Zaimu un premjerministru al-Barazi.[2]
Pēc apvērsuma al-Hinavi, kam nebija diktatora ambīciju, pasludināja, ka armijas iejaukšanās politikā ir beigusies un sasauca vadošo virsnieku un politiķu sanāksmi, lai izlemtu, kam uzticēt valsts pārvaldi. Valdībā vadošo vietu ieņēma Tautas partija, politikas veterāns Hašims al-Atasi ieņēma premjera un Prezidenta amatus. Viens no partijas Baas dibinātājiem Mišels Aflaks ieņēma Izglītības ministra amatu bet Akrams Hourani kļuva par Zemkopības ministru. Prezidents al-Atsai iecēla al-Hinavi par jauno ģenerālštāba priekšnieku.
1949. gada 15. novembrī notika jaunas Sīrijas parlamenta vēlēšanas, kurās Tautas partija ieguva 51 no 114 deputātu vietām. Hašims al-Atasi 4. decembrī tika ievēlēts par Prezidentu.
Laikā, kad politikā dominēja al-Hinavi līdzgaitnieki, aizvien aktīvāk noritēja sarunas starp Irākas Karalisti un Sīriju par abu valstu apvienošanos federācijā. Redzot, ka apvienošanās aizstāvji pēc parlamenta vēlēšanām ir ieguvuši vadošos amatus valstī Adibs Šišakli, kurš vēlējās saglabāt Sīrijas republikānisko iekārtu un neatkarību, sāka organizēt jaunu militāro apvērsumu.
1949. gada 19. decembrī Šišakli arestēja al-Hinavi un 1950. gada septembrī izraidīja viņu trimdā uz Beirūtu Libānā. Al-Atasi tika atstāts Prezidenta amatā ar noteikumu, ka netiek turpinātas sarunas par apvienošanos ar Irāku.
Drīz pēc došanās trimdā al-Hinavi 1950. gada 31. oktobrī Beirutā nošāva 1949. gada augustā nogalinātā premjerministra al-Barazi radinieks.