Sāmi el Hināvi
Muhameds Sāmi Hilmi el Hināvi (arābu: محمد سامي حلمي الحناوي, Muḥammad Sāmī Ḥilmī al-Ḥinnāwī, dzimis 1898. gadā, miris 1950. gada 31. oktobrī) bija Sīrijas Republikas armijas ģenerālis un politiķis.
Dzimis Alepo. 1914. gadā pabeidzis Stambulas militāro akadēmiju, no Osmaņu armijas dezertējis 1916. gadā, lai kļūtu par arābu sacelšanās dalībnieku. Dienējis Sīrijas Arābu Karalistes armijā. No 1920. gada dienējis Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorijas armijā. Pēc Sīrijas Republikas neatkarības iegūšanas turpināja dienestu armijā, piedalījās karā pret Izraēlu un kļuva par Sīrijas armijas ģenerālštāba priekšnieka Husni ez Zaīma līdzgaitnieku.[1]
Viens no galvenajiem 1949. gada 29. marta apvērsuma īstenotājiem, politisko nesaskaņu dēļ jau tā paša gada 14. augustā veica apvērsumu, lai gāztu Husni ez Zaīmu. Tajā pašā dienā Hināvi pavēlēja nošaut Zaimu un premjerministru Barazi.[2]
Pēc apvērsuma al-Hinavi, kam nebija diktatora ambīciju, pasludināja, ka armijas iejaukšanās politikā ir beigusies un sasauca vadošo virsnieku un politiķu sanāksmi, lai izlemtu, kam uzticēt valsts pārvaldi. Valdībā vadošo vietu ieņēma Tautas partija, politikas veterāns Hāšims el Atāsi ieņēma premjera un Prezidenta amatus. Viens no partijas Baas dibinātājiem Mišels Aflaks ieņēma Izglītības ministra amatu bet Akrams Haurāni kļuva par Zemkopības ministru. Prezidents Atāsi iecēla Hinavi par jauno ģenerālštāba priekšnieku.
1949. gada 15. novembrī notika jaunas Sīrijas parlamenta vēlēšanas, kurās Tautas partija ieguva 51 no 114 deputātu vietām. Hāšims el Atāsi 4. decembrī tika ievēlēts par Prezidentu.
Laikā, kad politikā dominēja al-Hinavi līdzgaitnieki, aizvien aktīvāk noritēja sarunas starp Irākas Karalisti un Sīriju par abu valstu apvienošanos federācijā. Redzot, ka apvienošanās aizstāvji pēc parlamenta vēlēšanām ir ieguvuši vadošos amatus valstī Adībs Šišakli, kurš vēlējās saglabāt Sīrijas republikānisko iekārtu un neatkarību, sāka organizēt jaunu militāro apvērsumu.
1949. gada 19. decembrī Šišakli arestēja Hinavi un 1950. gada septembrī izraidīja viņu trimdā uz Beirūtu Libānā. Atāsi tika atstāts Prezidenta amatā ar noteikumu, ka netiek turpinātas sarunas par apvienošanos ar Irāku.
Drīz pēc došanās trimdā Hināvi 1950. gada 31. oktobrī Beirutā nošāva 1949. gada augustā nogalinātā premjerministra Barazi radinieks.