Ronalds Džons Makdonalds (angļu: Ronald John MacDonald; dzimis 1874. gada 19. septembrī, miris 1947. gada 3. septembrī) bija kanādiešu vieglatlēts, garo distanču skrējējs. 1898. gadā uzvarēja otrajā Bostonas maratonā. Piedalījies arī 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[1]

Ronalds Makdonalds
Ronald MacDonald
Personas dati
Ronalds Džons Makdonalds
Dzimis 1874. gada 19. septembrī
Freizersgranta, Jaunskotija, Kanāda
Miris 1947. gada 3. septembrī
Antigoniša, Jaunskotija, Kanāda
Tautība kanādietis
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Valsts karogs: Kanāda Kanāda
Sporta veids vieglatlētika
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1900)

Makdonalds ir dzimis Freizersgrantā, Antigošas apgabalā, Jaunskotijā. Viņa tēvs nomira jūrā, kad Makdonaldam bija divpadsmit gadi, pēc tam viņa māte ar ģimeni pārcēlās uz Kembridžportu, Masačūsetsā, kur dzīvoja radinieki. 1897. gadā viņš iestājās Bostonas koledžā kā īpašs students.

1898. gada 19. aprīlī viņš bija viens no 25 sportistiem, kas startēja Bostonas maratonā. Šis bija pirmais maratons, kurā viņš startēja. Viņa rezultāts maratonā bija 2 stundas un 42 minūtes un viņš bija ātrākais no 15 finišētājiem maratonā.

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē viņš pārstāvēja Kanādu un startēja maratona skriešanas disciplīnā. Viņš bija viens no 7 finišētājiem šajās sacensībās, taču precīzs viņa rezultāts nav zināms.[2]

1901. gadā viņš atkal startēja Bostonas maratonā. Taču šoreiz viņš izstājās no maratona krampju dēļ.[3] 1902. gadā viņš atgriezās Bostonas maratonā, arī šoreiz viņam nācās izstāties no sacensībām.

Makdonalds 1901. gadā atgriezās Jaunskotijā, kur iestājās Svētā Franciska Ksavjēra Universitātē, Antigonišā. Turp viņš uzvarēja vairākās sacensībās, uzstādot vairākus Kanādas un pasaules rekordus. 1902. gadā viņš organizēja pirmās iekštelpu sacensības Kanādas austrumos. Tajās viņš uzvarēja 3 jūdžu (4,8 km) skrējienā, ar laiku 15:38, kas bija jauns Kanādas rekords iekštelpās. 1903. gadā viņš 5 jūdžu (8,0 km) skrējienā pārspēja 1899. gada Bostonas maratona uzvarētāju Lorensu Brignoliju. Vēlāk, tajā pašā gadā, viņš iestājās Tuftsas Medicīnas koledžas medicīnas skolā, kuru pabeidza 1907. gadā.

1909. gada 18. augustā viņš startēja savā pēdējā maratona distancē Sentdžonsā, Ņūfaundlendā. Šajā maratonā viņš ieguva pirmo vietu ar laiku 3:07:50.[4]

Makdonals 30 gadus dzīvoja un strādāja Portu pussalā. 1913. gadā viņš apprecējās ar Adu Pjereju no Sentdžordžesas, Ņūfaundlendas, un viņiem bija pieci bērni. 1938. gadā viņš kopā ar ģimeni atgriezās Antigonišā, lai dotos pensijā; diabēta dēļ viņš bija ieguvis lieku svaru, un viņa veselība bija pasliktinājusies. 1942. gadā viņš pārcieta smagu insultu; pēc pieciem gadiem viņš nomira Antigonišā.

1979. gadā viņš tika uzņemts Jaunskotijas slavas zālē.

  1. «Ronald MacDonald». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. novembris.
  2. «Paris 1900 Athletics — marathon men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  3. «John Caffrey Again Wins the Marathon Race, Cuts 10 Minutes From the Record He Made Last Year: Davis, the Indian, Second; Mellor of Yonkers Third -- Man From Sparta Makes Poor Showing -- Ronald McDonald Collapses After Plucky Race -- Ugly Rumors As To Cause». The Boston Globe. 1901. gada 20. aprīlis. Skatīts: 2011. gada 6. februāris.
  4. «Marathon Race! McDonald Defeats Lorden. A Close Contest After the 20th Mile -- Thousands Witness the Event». St. John's Evening Telegram. 1909. gada 19. augusts. 7. lpp. Skatīts: 2016. gada 21. maijs.

Ārējās saites

labot šo sadaļu