Rodnijs Deindžerfīlds
Džeks Rojs (dzimis Džeikobs Rodnijs Koens (angļu: Jacob Rodney Cohen);1921. gada 22. novembris — 2004. gada 5. oktobris), plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu Rodnijs Deindžerfīlds, bija amerikāņu stand-up komiķis, aktieris, producents, scenārists, mūziķis un autors.[1]
| Rodnijs Deindžerfīlds Rodney Dangerfield | |
|---|---|
 Deindžerfīlds 1972. gadā | |
| Dzimtais vārds | Džeikobs Rodnijs Koens |
| Dzimis |
1921. gada 22. novembrī Ņujorka, ASV |
| Miris |
2004. gada 12. septembrī (82 gadu vecumā) Losandželosa, ASV |
| Tautība | amerikānis |
| Darbības gadi | 1936–2004 |
Lai arī viņa aktiera karjera bija sākusies daudz agrāk,[2] Deindžerfīlds vislielāko atpazīstamību guva 80. gadu sākumā, spēlējot populārās komēdijās.
Dalība 1980. gada filmā "Golfa nūju pienesējs" palīdzēja Deindžerfīldam gūt galvenās lomas filmās “Easy Money” un “Back to School”, kurām bija arī līdzautors. Atšķirībā no viņa stand-up skatuves tēla, filmu varoņi, kurus Deindžerfīlds atveidoja, lielākoties bija veiksmīgi, populāri un turīgi.[3]
Deindžerfīlds spēlēja būtisku lomu Džima Kerija karjerā. Astoņdesmitajos, redzot Keriju uzstājamies Losandželosas standup kafejnīcā "Comedy Store", Deindžerfīlds parakstīja vienošanos ar Keriju — Kerijs kļuva par Deindžerfīlda Lasvegasas stand-up izrādes iesildītāju un turpimākos divus gadus turpināja kopā tūrēt, uzstājoties vairākās stand-up izrādēs. 2001. gada novembrī, šovā "The Tonight Show with Jay Leno" Kerijs pārsteidza Deindžerfildu, ierodoties kā negaidīts viesis un publiski pasakoties Deindžerfīldam par ilgus gadus sniegto atbalstu.[4]
Personīgajā dzīvē
labot šo sadaļuDeindžerfīlds divreiz apprecējās ar Džoisu Indigu. Viņi apprecējās 1951. gadā, izšķīrās 1961. gadā, atkal apprecējās 1963. gadā un atkal izšķīrās 1970. gadā.[5] Kopā pārim bija divi bērni: dēls Braiens Rojs un meita Melānija Roja-Frīdmane, kura dzimusi pēc tam, kad vecāki atkal apprecējās. Kopš 1993. gada līdz viņa nāvei Deindžerfīlds bija precējies ar Džoanu Čaildu.[6]
Deindžerfīldam nepatika, ka viņu jauca ar viņa skatuves tēlu, par ko vairāk aprakstīja savā 2004. gada autobiogrāfijā "It's Not Easy Bein' Me: A Lifetime of No Respect but Plenty of Sex and Drugs".[7]
Deindžerfīlds, lai arī ebrejs, intervijā ar Hovardu Šternu 2004. gada 25. maijā sevi raksturoja kā ateistu. Deindžerfīlds piebilda, ka esot "loģisks" ateists.[8]
Nāve
labot šo sadaļu2003. gada 8. aprīlī Deindžerfīldam tika veikta smadzeņu operācija, lai uzlabotu asins plūsmu vēlāk ieplānotai sirds vārstuļu nomaiņas operācijai, kas notika 2004. gada 24. augustā.[9][10] Ieejot slimnīcā, uz jautājumu, cik ilgi viņš tiks hospitalizēts, Deindžerfīlds sniedza savam humoram raksturīgu atbildi: "Ja viss izdosies, apmēram nedēļu. Ja nē, apmēram pusotru stundu."[11] Viņš aizgāja mūžībā tikai sešas nedēļas vēlāk, 2004. gada 5. oktobrī.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «I don't get no respect». www.definition-of.com.
- ↑ Albert Goldman. «That Laughter You Hear Is the Silent Majority». The New York Times, 1970. gada 14. jūnijs. 111. lpp.
- ↑ «In a Wild Cast, It's Dangerfield Who Wins Our Respect». Chicago Sun-Times. 1980. gada 20. jūlijs.
- ↑ Rodney Dangerfield. It's Not Easy Bein' Me: A Lifetime of No Respect but Plenty of Sex and Drugs. Harper Collins, 2005. gada 1. marts. ISBN 9780060779245.
- ↑ «Rodney Dangerfield». Biography.com. Skatīts: 2019. gada 21. augusts.
- ↑ Jeff Pearlman. «The Tears of a Clown». The Washington Post, 2004. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 14. maijs.
- ↑ Jeff Pearlman. «Dangerfield is no laughing matter». The San Diego Union-Tribune, 2004. gada 18. jūlijs. Skatīts: 2006. gada 14. septembris.
- ↑ «Dangerfield said he was an atheist during an interview with Howard Stern in May 2004. Stern asked Dangerfield if he believed in an afterlife. Dangerfield answered he was a "logical" atheist and added, "We're apes––do apes go anyplace?"». Ffrf.org.[novecojusi saite]
- ↑ «Dangerfield Undergoes Brain Surgery». E! Online. 2003. gada 8. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 21. augusts.
- ↑ «Rodney Dangerfield to Have Heart Surgery». Associated Press. 2015. gada 25. marts. Skatīts: 2019. gada 21. augusts.
- ↑ Funniest Thing You Never Said 2. Ebury Press. 2010. 501. lpp. ISBN 978-0091924515.