Reliģiskās organizācijas Latvijā

Reliģiskās organizācijas Latvijā ir Latvijas Republikā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes un nodaļas. To definē un šo organizāciju darbību Latvijā regulē 1995. gadā pieņemtais Reliģisko organizāciju likums.^[1] Reliģiskās organizācijas var iegūt arī sabiedriskā labuma organizāciju statusu, ja tās veic sabiedriskā labuma darbības.^[2]

Likums nosaka sekojošus reliģisko organizāciju veidus:

Draudze, kas uz brīvprātības principa pamata apvienojas vienas reliģijas vai konfesijas ticīgie, lai noteiktā apdzīvotajā teritorijā veiktu reliģisko darbību, kā arī cita veida darbību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.
Reliģiskā savienība (baznīca), kas apvieno šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās vienas konfesijas draudzes.
Diecēze, kas ir attiecīgās konfesijas kanoniskajos noteikumos paredzēta reliģiskās savienības (baznīcas) organizatoriskās struktūras teritoriāli administratīva vienība, kuru pārvalda bīskaps.
Nodaļa, kas ir attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) statūtos (satversmē, nolikumā) paredzēta atsevišķu draudžu izveidota reliģiskās savienības (baznīcas) organizatoriskās struktūras vienība ar atsevišķu pārvaldības kārtību un pārvaldes institūciju.

Organizāciju darbība

Tāpat arī saskaņā ar jau minēto likumu, reliģiskajām organizācijām katru gadu Tieslietu ministrijā jāiesniedz pārskats par savu darbību, kas savukārt no šiem pārskatiem veido ikgadējo apkopojumu. 2020. gadā darbības pārskatus bija jāiesniedz 88 autonomajām reliģiskajām organizācijam, 2 reliģiskajam savienībam un 2 Romas katoļu diecēzem, taču 28 reliģiskās organizācijas pārskatus neiesniedza. Atbilstoši datiem no iesniegtajiem pārskatiem, Tieslietu ministrija veikusi sekojošus secinājumus par reliģisko organizāciju darbību Latvijā 2020. gadā:^[3]

Reliģisko organizāciju īpašumā un valdījumā kopā ir 1 071 dievnams, kulta celtnes un reliģiskās darbības veikšanas vietas. Visvairāk vietas reģistrētas luterāņu un katoļu konfesiju organizācijām. Vislielākais reliģisko organizāciju īpatsvars ir pilsētās - Rīgā, Liepājā un Daugavpilī, kā arī novados - Augšdaugavas, Ogres un Rēzeknes.
Reliģisko organizāciju norādīto draudžu kopējais skaits ir 1 196;
Reliģiskajās organizācijās darbojas 1 104 garīgā personāla pārstāvji;
Uz Latviju tika uzaicināts 103 garīdznieki un misionāri no ārvalstīm;
Reliģiskajās savienībās (baznīcās) noslēgtas 1 295 laulības;
Reliģisko organizāciju pārskatos norādīto draudžu locekļu kopējais skaits ir 1 311 495 (69% no kopējā iedzīvotāju skaita^[4]);
Reliģiskajās organizācijās norādīti 810 nepilngadīgie draudžu locekļi;
Ziedojumos un dāvinājumos organizācijas bija saņēmušas 18.0 miljonus eiro, no tiem 7.0 miljoni eiro norādīti kā anonīmi.

Atsauces

↑ «Reliģisko organizāciju likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-10-11.
↑ «Sabiedriskā labuma organizāciju likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-10-12.
↑ «2020. gada publiskie pārskati | Tieslietu ministrija». www.tm.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-11.
↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas | Oficiālās statistikas portāls». stat.gov.lv. Skatīts: 2022-10-11.

[1] «Reliģisko organizāciju likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-10-11.

[2] «Sabiedriskā labuma organizāciju likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-10-12.

[3] «2020. gada publiskie pārskati | Tieslietu ministrija». www.tm.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-11.

[4] «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas | Oficiālās statistikas portāls». stat.gov.lv. Skatīts: 2022-10-11.

[1]

[2]

[3]

[4]