Rangeja Raghavs (hindi: रांगेय राघव, dzimis 1923. gada 17. janvārī, miris 1962. gada 12. septembrī) bija indiešu rakstnieks, dzejnieks un literatūrzinātnieks.
Dzimis Āgrā, Utarpradēša štatā, Indijā, kā Tirumalla Nambakkam Viraraghava Acharya. Pamatskolu beidzis Radžastānā, kur iestājas universitātē — vēstures un literatūras fakultātē. To beidzis turpina mācības Bengālijā, Šantineketanā, kur iestājās Višvabharati universitātē (dibinājis Rabindranats Tagore). Hazariprasada Dvidvedi vadībā uzraksta un aizstāv doktora disertāciju "Gorakhnats un viņa laikmets". Rangeja Raghava pamatā raksta noveles, lugas, dzeju, poēmas un zinātniskus rakstus par Indijas vēsturi un kultūru. Tulkotājs un atdzejotājs. (Uzrakstījis vairāk kā 130 grāmatas). nereti pats arī ilustrējis savus darbus. 1950. gadu beigās veselības stāvokļa dēļ, atgriežas Radžastānā. Pēdējos dzīves gadus pavada gultā neārstējamas slimības dēļ. Mirst 1962. gada 12. septembrī 39 gadu vecumā.
- Rotaļu namiņi (1941)
- Bēdigais mājoklis (1946)
- Kungs (1952)
- Šautene un vīns (1958)
- Ceļš bez apstāšanās (1957)
- Taisnie ceļi (1957)
- Askēta apģērbs (1951)
- Devaki dēls (1954)
- Lakhmi acis (1957)
- Mirušo kurgans (1946)
- Poēma "Madhavi"
- Dzejas krājums "Pārkausētie akmeņi"
- Dzejas krājums "Gaismeklis ceļā"
- Senā indiešu tradīcija un vēsture (1954)
- Dzeja, reālisms un progress (1955)
- Dzeja, māksla un šastras (1956)
