Ralfs Voldo Emersons

Ralfs Voldo Emersons (angļu: Ralph Waldo Emerson; dzimis 1803. gada 25. maijā, miris 1882. gada 27. aprīlī) bija amerikāņu esejists, dzejnieks, lektors un transcendentālisma filozofijas pamatlicējs.

Ralfs Voldo Emersons Ralph Waldo Emerson Ralfs Voldo Emersons ap 1857. gadu Personīgā informācija Dzimis 1803. gada 25. maijā Bostona Miris 1882. gada 27. aprīlī (78 gadi) Konkorde Pilsonība ASV Tautība amerikānis

Dzīves gājums

Jaunības gadi

Emersons bija R. V. Emersona, unitāristu mācītāja un mākslas pazinēja, dēls. Emersoniem rados bija daudz puritāņu priesteru. 1811. gadā Emersona tēvs nomira, atstājot Ralfu tantes Marijas M. Emersones pārraudzībā. 1812. gadā Emersons uzsāka mācības Bostonas Publiskajā latīņu skolā, kur atklājās viņa literārās spējas, 1817. gadā viņš iestājās Hārvarda Universitātē. Šis laiks iezīmējas ar vērtību pārskatīšanu un pārdomām par izglītību. Pēc neveiksmīgām studijām Emersons gatavojās Hārvarda Garīgajai skolai. Viņa karjeru šai laikposmā kavēja smaga slimība.

1829. gadā unitāriešu baznīcas vadībā viņu ordinēja Bostonas Otrajā baznīcā; 1829. gadā Emerosns apprecēja E. L. Takeri, viņa gan drīz pēc kāzām nomira. Vēlāk atradās vecākā brāļa Viljama ietekmē, kurš iepazīstināja Emersonu ar jauno biblisko kritiku. Viņa paša ticība gan bija tālu no dogmatiskajām mācībām. Unitārismam bija maza ietekme, un 1832. gadā viņš atkāpās no šīs baznīcas vadības.

Vēlākā dzīve

Kad viņš atstāja baznīcu, Emersons atradās konkrētāku Dieva brīnumu pierādījumu meklējumos. Tālāk viņa ceļš veda uz Eiropu, kur viņš pabija Parīzē, kur iepazinās ar A. de Žuso idejām par gara attiecībām ar dabu.

Vēlāk viesojās Anglijā, kur satika Viljamu Vērdsvertu, Semjuelu Kolridžu un Tomasu Kārlailu, 1833. gadā, atgriezies mājās, sāka rakstīt darbu "Daba" un publiski uzstājās kā iedvesmojošs lektors.

1835. gadā apprecējās ar L. Džeksoni un sāka mierīgu ģimenes dzīvi. 1836. gadā anonīmi tika publicēts darbs "Daba". Šai laikā Emersonam dziļāk ieviesušās reliģiskās šaubas par unitāriešu uzskatiem par reliģisko brīnumu. Viņam radās pretrunas arī ar racionālistu filozofiju. Emersona idejas ietekmēja neoplatonistu filozofija, eiropiešu romantiķu darbi, hinduisms.

Viņa atšķirība no citiem transcendentālistiem bija spēja ar literāru darbību ienest dzīvību šajā filozofijā. 1838. gads Emersonam bija izaicinājumu laiks, jo viņš nostājās pret sevi pārdzīvojošām kristiešu tradīcijām, īpaši unitārismu, kādu bija to pazinis līdz tam. Viņš noliedzis arī Kristus dievišķumu kā neveiksmīgu mēģinājumu sasniegt dievišķo caur priekšstatiem par tikumu.

Ļoti nozīmīgs darbs ir "Esejas" divos krājumos, kur apvienotas domas par morālo individuālismu un ticību sev. Arvien vairāk darbos parādījās pārliecība par augstāku lietu kārtību, mazāk paļaušanās uz saviem spēkiem.

No 1860. gadiem arvien vairāk nostiprinās Emersona reputācija ASV, viņš palēnām atgriezās sabiedrības apritē. Pēc 1860. gada vecuma dēļ Emersonam sāka zust intelektuālās spējas.

Līdz pat nāvei tika uzskatīts par "Konkordes zinātnieku", cienot viņa spēju nostāties pret tradīcijām, kuras sagrāvis. Iespaidojis Amerikāņu renesanses (1835—65) veidošanos. Kā amerikāņu transcendentālisma runasvīrs Emersons veidojis novirzienu kustībai, kas iezīmēja katra garīgās spējas un paļaušanos uz šādu reliģisko ceļu. Ietekmējis visu turpmāko transcendentālisma filozofiju.

Darbi

• 1840. — žurnāls "The Dial"
• 1859. — "Reprezentatīvie ļaudis" (biogrāfiju krājums)
• 1859. — "Dzīves vadīšana"
• 1846. — "Dzeja"
• 1847. — "Mei-Deja"
• 1870. — "Kā nodzīvot savu dzīvi"

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ralfs Voldo Emersons.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)