Raisa Deņisova

Raisa Deņisova (dzimusi 1930. gada 30. augustā, mirusi 2019. gada 31. janvārī) bija Latvijas antropoloģe, profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.

DzīvesgājumsLabot

Dzimusi 1930. gada 30. augustā Abrenes apriņķa Tilžas pagasta Jaunkaktiņu mājās. Beigusi Kārsavas vidusskolu, 1954. gadā beigusi Maskavas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti ar specializāciju antropoloģijā. Pēc universitātes beigšanas iestājusies toreizējā PSRS ZA Etnogrāfijas institūta aspirantūrā un 1958. gadā aizstāvējusi vēstures zinātņu kandidāta disertāciju par austrumlatviešu un austrumlietuviešu antropoloģiskā sastāva izpēti (Антропологический состав восточных литовцев и восточных латышей. — Maskava, 1958). No 1957. līdz 1959. gadam Latvijas ZA Vēstures institūta zinātniskā līdzstrādniece. No 1959. gada līdz 1962. gadam PSRS ZA Etnogrāfijas institūta darbiniece. Aizstāvējusi vēstures doktora disertācija par tēmu „Seno un mūsdienu baltu antropoloģija” (Антропология древних и современных балтов. — Maskava, 1973). Vēlāk atgriezusies Latvijas ZA Vēstures institūtā. Pēc 1973. gada Latvijas ZA Vēstures institūta antropologu grupas vadītāja. Darba gaitas beigusi kā Latvijas Vēstures institūta Antropoloģisko pētījumu laboratorijas vadītāja. Pētījusi baltu un somu tautu etnoģenēzi, kā arī Ziemeļeiropas senāko iedzīvotāju ģenēzi. Publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisko darbu, to skaitā piecas monogrāfijas un 23 publikācijas angļu valodā ārzemju izdevumos. R. Deņisova par saviem pētījumiem ir referējusi 17 starptautiskos kongresos un konferencēs Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Dienvidslāvijā, Ungārijā, Zviedrijā, Komi, Šveicē, Indijā, Somijā, Polijā, ASV. Veicot Latvijas iedzīvotāju antropoloģisko izpēti, sadarbojusies ar Somijas Sarkanā Krusta asins pārliešanas staciju, Oksfordas Universitātes Arheoloģisko laboratoriju, Tartu Universitāti, dodot lielu ieguldījumu „baltu gēna” pētīšanā. R. Deņisova ir izveidojusi Latvijā antropoloģisko pētījumu skolu. Mirusi 2019. gada 31. janvārī Rīgā.

BibliogrāfijaLabot

  • «Антропология древних балтов». — Zinātne, Rīga 1975.
  • «Этногенез латышей». — Zinātne, Rīga 1977.
  • "The Genesis of the Ancient Population of Northern and Eastern Europe". — Наука, Москва 1978. (Paper delivered at the 10th International Congress of Anthropological and Ethnological Sciences, Delhi, India, 10-12 December 1978)
  • kopā ar Franci Zagorski, Ēvaldu Mugurēviču «Из древнейшей истории балтских народов — по данным археологии и антропологии». — Zinātne, Rīga 1980.
  • kopā ar Jāni Graudoni, Ritu Graveri «Кивуткалнский могильник эпохи бронзы». — Zinātne, Rīga 1985.
  • kopā ar Andri Cauni, Ēvaldu Mugurēviču „Apcerējumi par Latvijas teritorijas pirmatnējās kopienas un feodālisma perioda kapulaukiem, kapsētām un tajās atrasto arheoloģisko un antropoloģisko materiālu”. — Zinātne, Rīga 1987.
  • „Baltu cilšu etniskās vēstures procesi m. ē. 1 gadu tūkstotī”. — LPSR ZA Vēstis Nr. 12, 1989.
  • „Latvijas senākā apdzīvotība”. — Latvijas Vēsture Nr. 2(13), 1994.
  • „Zvejnieku akmens laikmeta kapulauka veidošanās vēsture saistībā ar iegūtām radioaktīvā oglekļa datējumiem”. — Latvijas Vēsture Nr. 4, 1994. (History of the formation of the Zvejnieki Stone Age burial field according to obtained 14C datings)
  • „Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks. Iekšējā struktūra un hronoloģija”. — Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 4, 1996.
  • "The most ancient population of Latvia" — Latvijas Vēsture No. 3(16), 1997.
  • piedalījusies "The LWb Blood Group as a Marker of Prehistoric Baltic Migrations and Admixture" — Human Heredity (No 3), 1999.

LiteratūraLabot

  • Rita Grāvere, Gunita Zariņa „Raisa Denisova — bibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gradu jubilejā”. — Latvijas Vēstures Institūta Apgāds, Rīga 2000. ISBN 9984601862

Ārējās saitesLabot