Rīgene

Rīgene
	Arkonas rags salas ziemeļos
	Rīgene
Ģeogrāfija
Izvietojums	Baltijas jūra
Koordinātas	54°27′0″N 13°23′0″E / 54.45000°N 13.38333°EKoordinātas: 54°27′0″N 13°23′0″E / 54.45000°N 13.38333°E
Platība	926 km²
Garums	52 km
Platums	41 km
Augstākais kalns	Pīkbergs; 161 m
Administrācija
	Vācija
Zeme	Mēklenburga-Priekšpomerānija
Lielākā pilsēta	Bergene
Demogrāfija
Iedzīvotāji	77 000 (2006)
Blīvums	79/km²
Pamatiedzīvotāji	vācieši
	Rīgene Vikikrātuvē

Rīgene (vācu: Rügen, latīņu: Rugia) ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km²). Ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes teritorijā. Uz salas dzīvo apmēram 74 000 iedzīvotāju, apdzīvojuma blīvums ir 79 cilv./km².

Ģeogrāfija

Salas forma diezgan netipiska, krasti ļoti izroboti, to izliekumi veido daudzus līčus, pussalas un zemesragus. Salas dienvidu krasts atrodas ļoti tuvu kontinentam. Platums dienvidos sasniedz 41 km, bet garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir 52 km. Visu pludmaļu kopgarums ir 140 km. Rīgenē ir 4 pilsētas.

Rīgenes klimats ir mērens. Ziema nav auksta. Janvāra un februāra vidējā temperatūra ir ap 0 °C. Vasara nav pārāk karsta, jūlija vidējā temperatūra ir 16,3 °C. Gada nokrišņu daudzums ir 520 - 560 mm. Saule spīd 1800 - 1870 stundas gadā.

Ar Štrālzundi kontinentā Rīgeni savieno divi tilti: vecākais 1937. gadā uzbūvētais tilts ir daļēji dambis un mūsdienās tiek izmantots dzelzceļa satiksmei, kā arī Rīgenes tilts (Rügenbrücke, 2831 m). Tas tika atklāts 2007. gada 20. oktobrī un ārēji izskatās līdzīgs Zelta Vārtu tiltam Sanfrancisko. Lielā augstuma dēļ (42 m augstākajā vietā) zem tilta var kuģot pat vislielākie kuģi.

Jasmundes pussalā Rīgenes ziemeļaustrumos atrodas tāda paša nosaukuma nacionālais parks, kura platība ir 3000 hektāru, tas izveidots 1990. gadā. Plaši pazīstams Jasmundes simbols ir krīta klintis, īpaši, 118 m augstais "Karaliskais tronis" (Königsstuhl). Atsevišķās vietās klinšu augstums sasniedz pat 144 metrus. Salas augstākais virsas punkts ir Pīkberga kalns (Piekberg — 161 m augsts).

Ekonomika

Šobrīd galvenais salas ienākumu avots ir tūrisms. Sākumu tūrisma ērai Rīgenē uzsāka minerālie avoti Zagardā 18. gadsimtā. 19. gadsimtā sāka attīstīties jūras kūrorti, piemēram, Zasnica.

Bez tūrisma salā ir attīstīta arī zivsaimniecība un lauksaimniecība.