Rēcošie četrdesmitie
Rēcošie četrdesmitie ir jūrnieku dots apzīmējums okeānu dienvidu apvidum starp 40° un 50° dienvidu platuma grādiem. Šajā apvidū zemeslodi apjož Antarktiskā cirkumpolārā straume un tajā ir raksturīgi valdošie rietumu vēji. Šajos platuma grādos dienvidu puslodē ir biežas spēcīgas vētras, ko pavada ievērojama viļņošanās. Rēcošajos četrdesmitajos Dienvidu okeānā ir novērots līdz šim augstākais 36,5 m augstais vilnis.[1]
Rēcošajos četrdesmitajos valdošie rietumu vēji bija nozīmīgi tā sauktajā kliperu ceļā no Eiropas gar Adatas ragu uz Dienvidaustrumāziju un Austrāliju un atpakaļ gar Hornas ragu uz Eiropu. Iespējams, ka šo maršrutu pirmais noteica holandiešu kuģotājs Hendriks Brauvers (Hendrik Brouwer) 1610. gadā kā veidu, kā ātrāk sasniegt Batāviju.[2] Tas ir viens no pasaulē bīstamākajiem burātāju maršrutiem un ceļu uz Hornas ragu jūrnieki iesaukuši par «miroņu taku».[1]
Apvidu dienvidos no rēcošajiem četrdesmitajiem mēdz saukt par «satrakotajiem piecdesmitajiem» (starp 50° un 60°) un «gaudojošajiem sešdesmitajiem» (starp 60° un 70°).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Vendée Globe 2008-2009 starts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 16. februārī.
- ↑ Henderik Brouwer — knowledgerush.com[novecojusi saite]