Pulkveža Brieža iela (Rēzekne)
- Šis raksts ir par ielu Rēzeknē. Par citām jēdziena Pulkveža Brieža iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pulkveža Brieža iela atrodas Rēzeknes pilsētas Centra rajonā. Tā sākas pilsētas rietumos, netālu no dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga — Viļņa un beidzas Centra rajona autrumos, pie Rēzeknes upes. Ielas nosaukums dots par godu latviešu strēlnieku pulkvedim, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Frīdriham Briedim, kurš parādīja varonību Ziemassvētku kaujās[1].
| Pulkveža Brieža iela | |
|---|---|
 Pulkveža Brieža ielas un Atbrīvošanas alejas krustojums 2015. gada augustā | |
| Ielas novietojums Rēzeknē | |
 | |
| P. Brieža iela (tumšā krāsā) Centra rajonā (gaišā krāsā) | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rēzekne |
| Rajons | Centrs |
| Garums | 1480 m |
| Vēsturiskie nosaukumi | Komjaunatnes |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | asfalts, grants |
| Celtnes | Rēzeknes 2. vidusskola |
Ielas raksturojums labot šo sadaļu
Pulkveža Brieža iela šķērso pilsētas Centra rajonu no rietumiem uz austrumiem. Tā krusto Atbrīvošanas aleju tieši pie apļa ap pieminekli "Vienoti Latvijai". Ielai ir 10 krustojumi un attiecībā pret pilsētas galveno ielu Atbrīvošanas aleju tā izvietojusies perpendikulāri. Gandrīz 1,5 km garumā tā sadalīta divās joslās, lielāko daļu ielas klāj asfalta segums, posmā no Zemnieku līdz Krasta ielai ielu klāj grants segums. P. Brieža iela noslēdzas, savienojoties ar Krasta ielu pie Rēzeknes upes. PSRS laikā iela tika pārsaukta par Komjaunatnes ielu, bet līdz ar neatkarības atjaunošanu tā atguva sākotnējo nosaukumu.
Apbūve labot šo sadaļu
Ielas apbūvi veido galvenokārt dzīvojamās ēkas. Pamīšus mijas kvartāli, kuros dominē savrupmājas vai daudzdzīvokļu nami. Ielas sākumposmā līdz krustojumam ar Bērzpils ielu ir 103. sērijas piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas, bet divus kvartālus starp Bērzpils ielu un Atbrīvošanas aleju veido savrupmāju apbūve. Krustojuma ar Atbrīvošanas aleju tuvumā atrodas piemineklis "Vienoti Latvijai", iepretim tam — pilsētas domes ēka. Šķērsojot pilsētas galveno ielu, Pulkveža Brieža ielas labajā pusē atrodas skvērs ar 1846. gadā celto pareizticīgo baznīcu, kura gan pieskaitāma pie Atbrīvošanas alejas. Ielas kreisajā pusē iepretim skvēram atrodas Rēzeknes 2. vidusskola, kuras ieejas portāls ir no Pulkveža Brieža ielas puses, lai gan oficiāli tā atrodas Dārzu ielā 21. Skolas ēkā 1992. gadā atvērts akvaterārijs, kurā mīt dažādi aukstasiņu dzīvnieki — zivis, ķirzakas, krokodili un čūskas.[2] Pēc krustojuma ar Dārzu ielu kvartālā, kas stiepjas līdz Raiņa ielai, ielas apbūvē dominē trīs N. Hruščova valdības laikā celtās piecstāvu ēkas, kas savienotas ar gala sienām. Visām ēkām ieeja no pagalma puses. Savukārt ielas kreisajā pusē atrodas tirdzniecības centru kvartāls, kurā atrodas arī lielveikals "Maxima" (P. Brieža iela 26) un sporta zāle "Zilā zāle" (P. Brieža iela 28). Agrāk šajā kvartālā starp P. Brieža, Dārzu, Raiņa un Baznīcas ielām atradās tirgus laukums. Pēc 2003. gada kvartālā notikušas vērienīgas pārmaiņas — uzcelti divi tirdzniecības centri — "Maxima" un "Džeta", no tiem otrais ar laiku rekonstruēts, piebūvējot papildus tirdzniecības platības, līdz ar to plašais tirgus laukums sarucis līdz dažām nojumēm gar tirdzniecības centra "Džeta" austrumu gala sienu. Starp lielveikalu "Maxima" un "Zilo zāli" atrodas laukums, kurā tiek tirgotas automašīnas. Pēc krustojuma ar Raiņa ielu Pulkveža Brieža ielas labajā pusē līdz T veida krustojumam ar Kaļķu ielu atrodas skvērs, kurā slejas Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca. Cauri skvēram iet gājēju celiņš uz Rēzeknes valsts ģimnāziju, kura atrodas Kaļķu ielā, savukārt pa ielas labās puses trotuāru var nokļūt līdz tālāk esošajai Rēzeknes 1. vidusskolai. Ielas kreisajā pusē atrodas uzņēmuma "Rēzeknes Satiksme" autobusu parks. Ielas asfalta segums beidzas līdz ar Zemnieku ielas krustojumu, pēc tā sākas savrupmāju apbūve, kas turpinās līdz Rēzeknes upei.
Ielu savienojumi labot šo sadaļu
- Avotu iela (T veida krustojums)
- Bērzpils iela (T veida krustojums)
- Valērijas Seiles iela
- Atbrīvošanas aleja
- Dārzu iela
- Raiņa iela
- Kaļķu iela (T veida krustojums)
- Zemnieku iela
- Krasta iela
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ vesture.eu Frīdrihs Briedis http://vesture.eu/index.php/Briedis_Fridrihs
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 6. decembrī.
 | Šis ar Rēzekni saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |