Preču realizācijas stimulēšana

Preču realizācijas stimulēšana vai noieta stimulēšana, ir preču pirkšanas un pārdošanas motivēšanas metožu izmantošana. Tas ir viens no izplatītākajiem tirgzinības un mārketinga komunikācijas veidiem, kas ietver visa veida atlaides, loterijas, viktorīnas, kuponus, bezmaksas paraugus, izdevīgu kredīta noformēšanu utt. Noieta stimulēšanu izmanto, ja reklāma ir radījusi pievilcīgu preces vai zīmola tēlu, tomēr nav stimulējusi patērētājus to iegādāties plānotajā apjomā.[1]

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Preču realizācijas stimulēšanas veidus klasificē trīs kategorijās pēc to orientācijas:

  • uz pircējiem vērsta — preču paraugu izplatīšana, kuponu piedāvājumi, izmaksu kompensēšana, preču komplekts (sainis) par izdevīgām cenām, bonuss par pirkumu, īpašas reklāmas, atlaides pastāvīgajiem klientiem, preču konkursi, loterijas un spēles.
  • uz starpniekiem vērsta — cenu atlaides atkarībā no pirkuma noteiktā laikā, bezmaksas preču papildus piedāvājums pēc noteikta preču apjoma pirkuma, preču virzīšanas tirgū izmaksu kompensēšana, prēmijas, dāvanas par līguma noslēgšanu, uzņēmumu speciālo suvenīru izplatīšana, konkursi un loterijas.
  • uz tirdzniecības personālu vērsta — prēmijas, konkursi, konferences, semināri un kursi.

Noieta stimulēšanas veidi

labot šo sadaļu

Preču noieta stimulēšanas veida izvēle ir atkarīga no sekojošiem faktoriem:

  1. preču noieta stimulēšanas mērķiem,
  2. tirgus tipa,
  3. tirgus situācijas (pieprasījuma),
  4. pircēju rīcības tirgū,
  5. mārketinga pasākumu rentabilitātes.

"Bezmaksas produkta paraudziņi lielveikalos" paņēmienu vislabāk izmantot, kad tirgū tiek piedāvāts jauns produkts, jo tas dod iespēju patērētājam vispirms izmēģināt produktu, turklāt rada pircējā zināmu pienākuma izjūtu produktu nopirkt. Šis paņēmiens ir iedarbīgs, taču tā izmaksas ir lielas,[2]

"Atlaižu kuponi preses reklāmās" paņēmiena priekšrocība ir uzņēmuma iespēja novērtēt reklāmas efektivitāti, jo var noteikt, no kuriem izdevumiem tiek izmantots visvairāk kuponu. Šādas kampaņas laikā cilvēki ir gatavi nomainīt ierasto produkta marku ar citu, taču, atlaižu akcijai beidzoties, viņi bieži atkal izvēlas iepriekš lietoto un ierasto marku.[2]

"Divi produkti par viena cenu" paņēmiens īslaicīgi var veicināt izmaiņas ierastajā patērētāju markas izvēlē. Šāda kampaņa piesaista pircējus, kuriem ir nozīmīga cena Un kuri mainīs savu izvēli, saņemot nākamo piedāvājumu par lētāku cenu. Tajā pašā laikā šo paņēmienu var izmantot, lai apbalvotu un saglabātu pastāvīgo klientu.

Konkursi, totalizatori, loterijas un spēles ir pasākumi, kas dod iespēju pircējam vinnēt kādu balvu. Konkursi un totalizatori noieta stimulēšanas pasākumos iesaista pašus patērētājus, panākot viņu dalību šajos pasākumos, kuros tiek pārbaudīta patērētāju veiksme vai prasmes.Šiem veicināšanas līdzekļiem ir daudz priekšrocību, ieskaitot to spēju panākt augstu patērētāju iesaistīšanās pakāpi ražotāja reklāmas un merčendaizinga procesā.[3]

Momentloterijas ir bieži izmantots paņēmiens benzīna uzpildes stacijās. Šī paņēmiena mērķis ir izveidot autobraucējos pieradumu apstāties noteiktās degvielas uzpildes stacijās. Lielbritānijā likumdošana nosaka, ka šādās akcijās tās dalībniekam nevar pieprasīt obligāti veikt kādu pirkumu vai noteikt minimālo pirkuma summu, taču vairums cilvēku nav tik uzstājīgi, lai prasītu loterijas kuponu, ja nav izdarīts pirkums.[2]

"Dāvana katram pirkumam" paņēmienu bieži izmanto bērnu pārtikas produktiem.Tas var būt pamudinošs faktors, lai nomainītu ierasto produkta marku ar citu, turklāt iespējams piesaistīt patērētāju noteiktai produkta markai, jo viņi tās reti maina, iegādājoties pārtiku bērniem. Iemesls ir pavisam vienkāršs — bērnus neietekmē produkta cena, viņi vienkārši vēlas saņemt savas iemīļotās markas produktu[2]

Rezultātu novērtēšana

labot šo sadaļu

Stimulēšanas pasākumu rezultātus var novērtēt pēc dažādām metodēm. Vispopulārākās ir šādas metodes:

  • rādītāju salīdzinājums pirms stimulēšanas pasākumiem, pasākumu gaitā un pēc stimulēšanas pasākumiem.
  • aptaujas rezultātu apstrāde un analīze (dod informāciju par pircēju attieksmi pret produkta marku pirms stimulēšanas pasākumiem un pēc tam; par pasākumu vērtējumiem u. c.).
  • eksperimenta veidošana (kad stimulēšanas pasākumu gaitā maina stimulēšanas paņēmienus, pasākumu ilgumu un izplatīšanas līdzekļus).
  1. G.Stražnovs, Reklāma praktiskajā biznesā — Rīga:Merkūrijs, 157.lpp
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Blaits Dž. Mārketings. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004, 184.lpp
  3. Engel F. J.,Warshaw R. M.,Kinnear T. C. Promotional Strategy: Managing the Marketing Communications Process. Richard D. Irwin,INC, 1991, P.558