Porta Nigra

Porta Nigra jeb (no latīņu) Melnie vārti ir romiešu 2. gadsimtā uzcelti pilsētas vārti, tolaik Augusta Treverorum, mūsdienās Trīres pilsētā Vācijas Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Vārti līdz ar vairākiem citiem kultūras pieminekļiem 1986. gadā tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā objekts "Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrē".

Porta Nigra
Porta Nigra no ziemeļiem
Porta Nigra Porta Nigra Porta Nigra
Vispārīga informācija
Tips	pilsētas vārti
Arhitektūras stils	romiešu arhitektūra
Atrašanās vieta	Trīre, Reinzeme-Pfalca, Vācija
Koordinātas	49°45′35″N 6°38′38″E
Būvniecības sākums	pēc 170. gada
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrē
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, iii, iv, vi
Iekļauts	1986. gads
Aizsardzības nr.	367
Valsts	Vācija
Platība	7,3 ha

Nav zināms, kā šie vārti tika saukti Romas impērijas laikā. Kā Porta Nigra tie ir zināmi no viduslaikiem. Tie celti no pelēka smilšakmens pēc 170. gada. Neskaidru iemeslu dēļ vārti netika pabeigti. Agrīnajos viduslaikos Porta Nigra vairs netika izmantoti kā pilsētas vārti. Pēc 1028. gada Porta Nigra drupās apmetās vietuļnieks, svētais Trīres Simeons, kurš miris 1035. gadā. Vēlāk vārti izmantoti kā divas, paralēli novietotas klostera baznīcas, viena mūkiem, otra pārējai sabiedrībai. 1802. gadā, kad Trīri bija anektējusi Francija, ar Napoleona rīkojumu klosteris un baznīcas tika slēgtas. Celtnes nojauca, atbrīvojot skatu uz Porta Nigra.

• 
  Vārti romiešu laikā, rekonstrukcija
• 
  Vārti ap 1800. gadu
• 
• 

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Porta Nigra.