Portāls:Meteoroloģija/Izmeklēts raksts
Pirmajā lapā parādās viens no vairākiem ieliktajiem rakstiem. Ar laiku saraksts tiks papildināts, ja būs pienācīgi raksti.
 2009. gada laikapstākļi Latvijā. Vidēji Latvijā temperatūras ziņā gads bija tuvu normai — gada vidējā gaisa temperatūra bija +6,5 grādi (0,7 grādus virs normas), bet gada nokrišņu daudzumu bija 753 mm jeb 114% no ilggadējās normas. 2009. gadā viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 18. decembrī, kad gaisa temperatūra bija −14,4 grādi. Vasaras un arī visa gada viskarstākā diennakts bija 30. jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā kopumā +21,3 grādi (Liepājā šai dienā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +23,7 grādi), bet maksimālā gaisa temperatūra visaugstāk pakāpās 19. jūlijā Jelgavā: +30,7 grādi. 2009. gada vasaras temperatūra kopumā atbilda normai. |
 2010. gada laikapstākļi Latvijā. Vidēji Latvijā temperatūras ziņā gads bija tuvu normai — gada vidējā gaisa temperatūra bija +5,6 grādi (0,2 grādus zem normas). Ar gada nokrišņu daudzumu 856 mm (30% virs normas) 2010. gads bija otrais nokrišņiem bagātākais pēdējos 87 gados. 2009./2010. gada ziemā tika piedzīvots gan temperatūras, gan nokrišņu daudzuma kontrasts, salīdzinot ar 2008./2009. gada ziemu, kurai bija raksturīgs noturīgs siltums un nokrišņu daudzuma stabilitāte. Vasara bija vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tās vidējā gaisa temperatūra bija +18,4 °C (+18,8 °C Rīgas lidostas meteoroloģiskajā novērojumu stacijā), pārsniedzot ilggadīgo normu par 2,6 grādiem. |
 2011. gada laikapstākļi Latvijā. Gads ar vidējo gaisa temperatūru +7,3 °C (+7,27 °C), kas ir 1,5 grādu virs normas, ierindojās siltāko gadu 7. vietā.[1] Vislielākā temperatūras novirze no normas bija decembrī — aptuveni +4,5 °C. Aukstāks par normu bija tikai februāris, tā vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā bija −8,9 °C jeb 4,1 grādu zem klimatiskās normas. Pārējo mēnešu vidējās gaisa temperatūras novirze no ilggadējiem vidējiem rādītājiem bija no +0,5 grādiem maijā līdz +3,1 grādam jūlijā. Nokrišņu daudzums 2011. gadā bija tuvs normai — 690 mm (104%).[1] Vairāk nokrišņu nekā ierasts bija janvārī, februārī, maijā, jūlijā, augustā un decembrī, savukārt pārējos mēnešos nokrišņu daudzums bija mazāks par normu. Visvairāk nokrišņu attiecībā pret normu bijis decembrī — vismaz 170%, savukārt martā un novembrī nokrišņu daudzums bija tikai puse no normas. |
 Latvijas klimats. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām. Latvijā valdošie ir rietumu virzienu vēji. Gaisa masu kustība nosaka atmosfēras cirkulāciju virs Latvijas teritorijas un laikapstākļu atšķirības gada laikā. Valdošās ir mēreno platuma gaisa masas (pārsvarā — jūras, retāk — kontinentālās). Bieži vien laikapstākļus ietekmē arī arktiskās gaisa masas. |
 2014. gada laikapstākļi Latvijā. 2014. gadā visi mēneši, izņemot jūniju, bija siltāki par normu. Kopumā 2014. gads bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē. 2014. gads iesākās ar janvārim netipiski siltu laiku, kad gaisa temperatūra atsevišķās dienās bija pat 11 °C virs normas, tomēr janvāra otrajā pusē visā Latvijā strauji atgriezās ziema un diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija 8—10 °C zem normas. Viszemākā mēneša gaisa temperatūra (−24,3 grādi) tika reģistrēta 26. janvārī Zosēnos. Neskatoties uz kraso aukstā laika iestāšanos, nevienā novērojumu stacijā netika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Pāris nedēļas Latvijā pieturējās aukstums, taču sniega segas biezums bija neliels, kas ietekmēja situāciju lauksaimniecības teritorijās. Ilgā anticiklona ietekmē janvāris kļuva par vissaulaināko gada pirmo mēnesi saules spīdēšanas novērojumu vēsturē, un saule spīdēja 2,7 reizes vairāk nekā ierasts. Līdz ar februāra sākšanos arī aukstums strauji atkāpās un mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 5,1 °C virs normas, tomēr, ņemot vērā iepriekšējo gadu siltos februārus, tika pārspēti tikai trīs diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi — 16. februārī. |