Pieprasījuma un piedāvājuma likumi

Pieprasījuma likums ir likums, kurš nosaka to, ka pircējs vienu un to pašu preci pirks vairāk par mazāku naudas summu, nekā par lielāku naudas summu. Tas nozīmē, ka pircējs vairāk gribēs nopirkt pienu, kas maksā 30 santīmus, nekā to pašu pienu, kas maksās 50 santīmus. Pircējs vienmēr gribēs nopirkt vairāk preču, bet par tām maksāt mazāk. Dažas preces šai ziņā ir elastīgākas nekā citas. Piemēram, ja samazina cenu kurpju auklām, pircēji nepirks daudz vairāk auklu, jo šo preci pērk ļoti reti. Taču, piemēram, benzīns ir elastīgāks, jo ja tam samazina cenu, cilvēki vairāk brauc ar mašīnām. Tāpēc cenas samazināšana benzīna pieprasījumu palielinās daudz vairāk, nekā, piemēram, kurpju auklām, kur to nevarēs īpaši daudz just.

Piedāvājuma likums nosaka to, ka ražotājs vēlas vairāk preču pārdot par augstāku cenu, nekā par zemāku cenu. Tas nozīmē, ka ražotājs, piemēram, "Limbažu piens", varētu vēlēties savu saražoto pienu pārdot nevis par 30 santīmiem, bet par 50 santīmiem. Ražotājs vienmēr vēlēsies savu preci pārdot par lielāku naudas summu, nekā par mazāku naudas summu.

Maksimālās alus cenas likums darbojas Apvienotajā Karalistē. Sākoties gada siltajai sezonai - sezonai, kad tiek dzerts vairāk alus, Anglijā par alus pudeli cena aug atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam. Tiesa, alus cena apstājas pie tās cenas, kad cenas/patēriņa/ražošanas izmaksu attiecības nes ražotājam vislielāko peļņu. Proti - tiek meklēts tas brīdis, kad, iespējams, pat pie nedaudz samazināta pārdošanas apjoma ražotājs saņem vislielāko peļņu par visu saražoto produkciju, nevis par katru atsevišķu pārdoto pudeli.