Piedēklis

Piedēklis jeb sufikss ir afikss, ko pievieno pēc vārda saknes. Daži no latviešu valodas piedēkļiem ir -niek-, -šan-, -kl-, kas tiek izmantoti vārddarināšanai sekojošos piemēros: kurp-e — kurp-niek-s, brauk-t — brauk-šan-a, ar-t — ar-kl-s.^[1]

Prefikss un sufikss

Afiksi ir vispārēja kategorija, ja afiksu pievieno pirms vārda saknes, tad to sauc par prefiksu jeb priedēkli, ja afiksu pievieno pēc vārda saknes, tad to sauc par sufiksu jeb piedēkli.

Atsauces

↑ Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga. 2007. Piedēklis: Afikss, kas vārdā vai vārdformā ir aiz saknes, piemēram, latviešu valodā piedēkļi -niek-, -šan-, -kl- atvasinātajos vārdos: kurp-e — kurp-niek-s, brauk-t — brauk-šan-a, ar-t — ar-kl-s; piedēkļi -st-, -dam-, -āk- vārdformās: nir-t — nir-st-u, brauk-t — brauk-dam-s, liel-s — liel-āk-s. Latviešu valodā vārdā vai vārdformā var būt arī vairāki piedēkļi, piemēram, zaļ-gan-um-s, redz-ē-j-us-i.

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga. 2007. Piedēklis: Afikss, kas vārdā vai vārdformā ir aiz saknes, piemēram, latviešu valodā piedēkļi -niek-, -šan-, -kl- atvasinātajos vārdos: kurp-e — kurp-niek-s, brauk-t — brauk-šan-a, ar-t — ar-kl-s; piedēkļi -st-, -dam-, -āk- vārdformās: nir-t — nir-st-u, brauk-t — brauk-dam-s, liel-s — liel-āk-s. Latviešu valodā vārdā vai vārdformā var būt arī vairāki piedēkļi, piemēram, zaļ-gan-um-s, redz-ē-j-us-i.

[1]