Kreiļgliemeži
Kreiļgliemeži (Physidae) ir gliemežu klases dzimta, kas iekļauj sevī saldūdenī dzīvojošus gliemežus. Šī dzimta piedēvēta austriešu zoologam Leopoldam Ficingeram, kurš 1833. gadā izveidoja Physoidea taksonu. Šīs dzimtas pārstāvji ir plaši izplatīti pasaules saldūdens baseinos, ieskaitot Latviju (Latvijā ir zināmas 2 kreiļgliemežu sugas). Ģeohronoloģiski dīķgliemeži ir zināmi no juras perioda līdz mūsdienām.
Kreiļgliemeži Physidae Fitzinger, 1833 | |
---|---|
Kreiļgliemezis dūkstāju kreiļgliemezis. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
Tips | Gliemji (Mollusca) |
Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
Apakšklase | Dažādžauņi (Heterobranchia) |
Infraklase | Eitineiras (Euthyneura) |
Virskārta | Saldūdens plaušgliemeži (Hygrophila) |
Virsdzimta | Limneoīdejas (Lymnaeoidea) |
Dzimta | Kreiļgliemeži (Physidae) |
Iedalījums | |
Kreiļgliemeži Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuČaula ir spirāliska, savīta pa kreisi, iegarena, tieva, puscaurspīdīga, glancēta. Vijumi ir izliekti. Beidzamais vijums uzpūsts. Virsotne ir asa un parasti īsa. Atvere ir olveidīga, apakšā noapaļota. Kolumella ir savērpta. Lūpa ir plāna un asa, dažiem eksemplāriem sabiezināta no iekšpuses. Čaulas virsmas ornamentējums veidots no ļoti tievām augšanas līnijām vai iespiestām spirāliskām līnijām, vai arī tā ir gandrīz pilnīgi gluda.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļuKreiļgliemežu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas un tajās neiekļautās ģintis[2]:
- dzimta: Physidae Fitzinger, 1833
- ģints: Berellaia de Laubrière & Carez, 1881 †
- ģints: Hannibalina G. D. Hanna & Gester, 1963 †
- ģints: Prophysa Bandel, 1991 †
(†) — izmirušu organismu grupa.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Aurele La Rocque, (1968) Pleistocene Mollusca of Ohio, Bulletin 62 (Four volume set), part 3, 534-535. lpp.
- ↑ MolluscaBase