Grāfs

Grāfs (vācu: Graf) bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls. Jēdziens cēlies no latīņu comes (pavadonis), un kā ieņemamā amata apzīmējums radies IV gs. Romas impērijā (piemēram, comes sacrarum largitionum — 'galvenais mantzinis').

Grāfa heraldiskais kronis

Viduslaikos grāfs bija valsts administratīvās vienības — grāfistes, palatināta — suverēns, tiešais karaļa vasalis un pārstāvis; jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem. Aristokrātijas sociālajā hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par hercogiem.

Franku karalis Kārlis II Plikpauris savā 877. gada kapitulārijā juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Anglijā grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija Earl (no skandināvu jārla), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā Count).

Markgrāfs

Markgrāfa heraldiskais kronis

Marķīza heraldiskais kronis

Markgrāfs jeb marķīzs (vācu: Markgraf, latīņu: Marchisus, no march — „pierobežas province“ + graf) — franku imperatora Kārļa Lielā laikā radies ieņemamais amats, kas vēlāk pārtapa par titulu: markas kā teritoriālas vienības tika dibinātas visā franku valsts robežjoslā kā nocietināti, militāri patstāvīgi apgabali markgrāfu pakļautībā. Aristokrātijas hierarhijā marķīza tituls atradās starp grāfa un hercoga tituliem. Anglijā bez marķīza kā marķizāta valdījuma suverēna, titulu bieži piešķīra hercogu vecākajiem dēliem un mantiniekiem, kamēr tie vēl nebija kļuvuši par hercogiem.

Pfalcgrāfs

Pfalcgrāfs (vācu: Pfalzgraf, no Pfalz — „palatināts“ + „grāfs“), franku karaļvalstī — karaliskais tiesnesis; Vācu nācijas Sv. Romas impērijā — palatināta grāfs (palatināta grāfiste no parastas grāfistes atšķiras ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija).

Reihsgrāfs

Reihsgrāfs (vācu: Reichsgraf) — Vācu nācijas Sv. Romas impērijas „valsts“ grāfs, kura suverēns (senjors) bija tikai pats imperators.

Firstgrāfs

Firstgrāfs (vācu: Gefürsteter Graf) — vācu zemju tituls no „Reichsfürst + Graf“.

Burggrāfs

Burggrāfs (vācu: Burggraf) — imperatora, karaļa vai bīskapa iecelta amatpersona, pilsētas (castle, burgh) senjors. Savās zemēs iemiesoja augstāko administratīvo, tiesu un militāro varu. Ja konkrētā pilsēta bija tiešajā imperatora valdījumā, tad burggrāfs bija arī reihsgrāfs.

Individuālie tituli

Reingrāfu zemes

• Reingrāfs (vācu: Rheingraf) — Reinas baseina labā krasta zemju grāfa tituls; arī mežgrāfs (vāc. Wildgraf, Waldgrafe, ang. Wildgrave, — no lat. comites silvestres) — Reinas-Hesenes (Rheinhessen) zemju Nahegau grāfu dzimtas atzara tituls. Dažkārt figurē apvienotais tituls "Wild- und Rheingrafen". Tituls vācu zemēs, parādās 1113. gadā, kad to pieņem Nahegau (Nahegau) grāfa Emiho VI dēls mežgrāfs Emiho VII (Emicho VII, (1103—1135).
• Raugrāfs (vācu: Raugraf)

Bibliogrāfija

• Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)