Persijas kampaņa bija Osmaņu, Krievijas un Britu impēriju karadarbība Pirmā pasaules kara ietvaros, kas, ignorējot Persijas neitralitāti, noritēja galvenokārt irāņu Azerbaidžānā, Persijas centrā un Mezopotāmijas pierobežā. Karadarbība Persijā notika Kaukāza operācijas un Mezopotāmijas operācijas ietvaros no 1914. gada decembra līdz Mudrosas pamiera noslēgšanai 1918. gada 30. oktobrī.

Persijas kampaņa
Daļa no Pirmā psaules kara Karadarbības Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš) un Krievu—turku kariem

XIII korpusa komandieris Ali Išanbejs un viņa vīri Hamadanā
Datums1914. decembris – 1918. gada 30. oktobris
Vieta
Iznākums neizšķirti
Karotāji

Valsts karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija (1914–1917)

Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Britu impērija
Asīriešu brīvprātīgie

Valsts karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija

Valsts karogs: Vācijas Impērija Vācu impērija

Kādžāru dinastija

Komandieri un līderi

Valsts karogs: Krievijas Impērija Nikolajs II
Valsts karogs: Krievijas Impērija Fjodors Černozubovs
Valsts karogs: Krievijas Impērija Nikolajs Baratovs
Valsts karogs: Krievijas Impērija Tomazs Nazarbekjans
Valsts karogs: Krievijas Impērija Andraniks Ozanijans
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste H.H. Askvits
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Deivids Loids Džordžs
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Persijs Saikss
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Laionels Danstervils
Agdža Petross
Maliks Košaba

Dāvids marŠimuns
Valsts karogs: Osmaņu impērija Envers Pašā
Valsts karogs: Osmaņu impērija Halils Kuti
Valsts karogs: Vācijas Impērija Vilhelms II
Valsts karogs: Vācijas Impērija Georgs fon Kaunics
Valsts karogs: Vācijas Impērija Vilhelms Vasmuss
Valsts karogs: Vācijas Impērija Kapteinis Engmanis
Kādžāru dinastija Ahmads Šahs Kādžārs
Mohameds Tagi Pesians
Ibrahims Hans Kavamulmulks
Heidars Letifijans
Iesaistītās vienības

Krievijas Kaukāza armija
Armēņu brīvprātīgie
Asīriešu brīvprātīgie
Persijas kazaku divīzija
Britu Indijas armija
Dienvidpersijas strēlnieki

Hamsekas kaujinieki
2. Osmaņu armija
Šekaku kaujinieki
Vācu militārās vienības

Kādžāru dinastija Persijas žandarmērija
Kašgai kaujinieki
Tangestānas kaujinieki
Larestānas kaujinieki

Dašti brīvprātīgie
Spēks
Kopā:
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 51000[2]
1916. gada jūnijs:
Valsts karogs: Krievijas Impērija ~20,000[3]
Maksimāli:
Valsts karogs: Krievijas Impērija 80000 - 90000[4]
Kopā:
Valsts karogs: Osmaņu impērija ~1000 – 5000[5]
1916. gada jūnijs:
Valsts karogs: Osmaņu impērija 25000[3]
Zaudējumi
Valsts karogs: Krievijas Impērija ?
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 3000[6]
2474+ nogalināti
471+ ievainoti
Valsts karogs: Osmaņu impērija 2529[7]
853 nogalināti/pazuduši
1676 ievainoti
liels skaits sagūstīti
vairāki tūkstoši miruši no slimībām[8]
2 000 000 civiliedzīvotāji miruši (karadarbības rezultātā un no slimībām)[9]
Krievu un britu frontes līnijas
Krievu karaspēks Isfahānā

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Martin Bruinessen. «Chapter 5: A Kurdish warlord on the Turkish-Persian frontier in the early Twentieth century: Isma'il Aqa Simko». In Touraj Atabaki. Iran and the First World War: Battleground of the Great Powers. Library of modern Middle East studies, 43. London; New York : I.B. Tauris, 2006. 18–21. lpp. ISBN 9781860649646. OCLC 56455579.
  2. "Statistics of the Military Effort of the British Empire" (London: HMSO, 1920). Page 777. 2,050 British Army and 49,198 British Indian Army personnel sent to the "Persian Gulf Theatre" from India in total.
  3. 3,0 3,1 Erickson 2001, page 152.
  4. Volkov, Denis V. (2022). "Bringing democracy into Iran: a Russian project for the separation of Azerbaijan". Middle Eastern Studies 58 (6): 4. doi:10.1080/00263206.2022.2029423. "The Russian military force, occupying not only Azerbaijan but the entire north and north-east of Iran, eventually amounted to almost twenty thousand by the outbreak of the First World War. After the opening of the so-called Persidskii front [the Persian front], which became the south flank of the First World War theatre, this number gradually grew to eighty or ninety thousand."
  5. Smith, B. (2009). "Land and Rebellion: Kurdish Separatism in Comparative Perspective". Working Paper.
  6. "Statistics of the Military Effort of the British Empire" (London: HMSO, 1920). Page 778. South Persian Rifles not included. Figures may be underestimated. Details for British Indian Army in Persia: 25 Indian officers, 1,779 Indian other ranks, and 670 Indian followers dead from all causes. 11 officers, 454 other ranks, and 6 followers wounded.
  7. Erickson 2001, pp. 237–238, Appendix F. Battle casualties only. First invasion (1915): 200 nogalināti, 400 ievainoti. Second invasion (1916): 85 killed, 276 wounded, 68 missing/captured. Defensive against British (1918): 500 killed, 1,000 wounded.
  8. Erickson 2001, p. 152
  9. Steven R. Ward. Immortal, Updated Edition: A Military History of Iran and Its Armed Forces. Georgetown University Press, 2014. ISBN 9781626160651., p.123: "As the Great War came to its close in the fall of 1918, Iran's plight was woeful. The war had created an economic catastrophe, invading armies had ruined farmland and irrigation works, crops and livestock were stolen or destroyed, and peasants had been taken from their fields and forced to serve as laborers in the various armies. Famine killed as many as two million Iranians out of a population of little more than ten million while an influenza pandemic killed additional tens of thousands."