Penti Linkola

Penti Linkola; Pentti Linkola
Penti Linkola 2011. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1932. gada 7. decembrī ; Helsinki, Somija
Miris	2020. gada 5. aprīlī (87 gadi); Valkeakoski, Somija
Tautība	soms
Zinātniskā darbība
Zinātne	ornitoloģija, envaironmentālisms, dziļā ekoloģija
Apbalvojumi	Eino Leino balva (1983)

Karlo Penti Linkola (somu: Kaarlo Pentti Linkola; dzimis 1932. gada 7. decembrī, miris 2020. gada 5. aprīlī)^[1]^[2]^[3] bija somu dziļais ekologs,^[4] ornitologs,^[5] polemists, rakstnieks un makšķernieks. Viņš plaši rakstīja par savām idejām un Somijā bija ievērojams domātājs.^[6]^[7] No 1959. līdz 1995. gadam Linkola bija kaislīgs vissezonas makšķernieks. Viņš makšķerēja Keiteles, Peijennes ezeros un Somu līcī, bet kopš 1978. gada viņš makšķerēja Vanajavesi ezerā.^[8]

Viņš bija vides ētikas ekofašists ar kareivīgu tendenci,^[9] Linkola vainoja cilvēkus vides nepārtrauktā degradācijā. Viņš rosināja strauju iedzīvotāju skaita samazināšanu, lai cīnītos ar problēmām, kas parasti saistītas ar pārmērīgu iedzīvotāju skaitu.^[7]

Atsauces

↑ «Luonnonsuojelija Pentti Linkola on kuollut» (somu). Yleisradio. 2020. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 5. aprīlis.
↑ «Pentti Linkola 1932-2020: Äärimmäinen luonnonsuojelija ei säästänyt itseään – ihmisten vihaajaksi luultu erakko oli loistava seuramies» (somu). Iltalehti. 2020. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 5. aprīlis.
↑ «Pentti Linkola kuoli kotonaan nukkuessaan, vielä viikko sitten hän osallistui kokoukseen, suunnitteli metsien suojelua – ja odotti, milloin linnut alkavat taas laulaa» (somu). Aamulehti. 2020. gada 5. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 5. aprīlis.
↑ Mika LaVaque-Manty, "Arguments and fists: political agency and justification in liberal theory", Routledge, 2002, p. 159.
↑ Paul G. Harris. Environmental Change and Foreign Policy: Theory and Practice. Routledge, 2009. 125. lpp. ISBN 9781134014811.
↑ Henry Minde, Svein Jentoft, Harald Gaski, "Indigenous peoples: self-determination, knowledge, indigeneity", Eburon Uitgeverij B.V., 2008, p. 100.
↑ ^7,0 ^7,1 George C. Schoolfield, "A history of Finland's literature", U of Nebraska Press, 1998, p.271.
↑ Turtiainen, Pekka: Kalastaja. Sääksmäki: Voipaalan taidekeskus, 2015.
↑ Protopapadakis, Evangelos D. (2014). "Environmental Ethics and Linkola’s Ecofascism: An Ethics Beyond Humanism". Frontiers of Philosophy in China 9 (4): 590. doi:10.3868/s030-003-014-0048-3.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Penti Linkola

Vikicitātu projektā ir citātu kolekcija par tēmu. Skatīt: Penti Linkola

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Yle-1] «Luonnonsuojelija Pentti Linkola on kuollut» (somu). Yleisradio. 2020. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 5. aprīlis.

[il-2] «Pentti Linkola 1932-2020: Äärimmäinen luonnonsuojelija ei säästänyt itseään – ihmisten vihaajaksi luultu erakko oli loistava seuramies» (somu). Iltalehti. 2020. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 5. aprīlis.

[3] «Pentti Linkola kuoli kotonaan nukkuessaan, vielä viikko sitten hän osallistui kokoukseen, suunnitteli metsien suojelua – ja odotti, milloin linnut alkavat taas laulaa» (somu). Aamulehti. 2020. gada 5. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 5. aprīlis.

[4] Mika LaVaque-Manty, "Arguments and fists: political agency and justification in liberal theory", Routledge, 2002, p. 159.

[Harris-5] Paul G. Harris. Environmental Change and Foreign Policy: Theory and Practice. Routledge, 2009. 125. lpp. ISBN 9781134014811.

[6] Henry Minde, Svein Jentoft, Harald Gaski, "Indigenous peoples: self-determination, knowledge, indigeneity", Eburon Uitgeverij B.V., 2008, p. 100.

[Schoolfield-7] 7,0 ^7,1 George C. Schoolfield, "A history of Finland's literature", U of Nebraska Press, 1998, p.271.

[8] Turtiainen, Pekka: Kalastaja. Sääksmäki: Voipaalan taidekeskus, 2015.

[9] Protopapadakis, Evangelos D. (2014). "Environmental Ethics and Linkola’s Ecofascism: An Ethics Beyond Humanism". Frontiers of Philosophy in China 9 (4): 590. doi:10.3868/s030-003-014-0048-3.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]