Pasaules kauss tramplīnlēkšanā

Pasaules kauss tramplīnlēkšanā ir ikgadējas tramplīnlēkšanas sacensības, ko rīko Starptautiskā Slēpošanas federācija. Sacensību dibinātājs ir norvēģis Turbjērns Igesets. Pirmā Pasaules kausa sezona tika aizvadīta 1979.—1980. gadā. Sacensības sievietēm notiek kopš 2011.—2012. gada sezonas.[1]

Pasaules kauss tramplīnlēkšanā
Sports tramplīnlēkšana
Dibināta 1979. gadā
Pirmā sezona 1979—80 (vīriešiem)
2011—12 (sievietēm)

Panākumiem bagātākie tramplīnlēcēji PK kopvērtējumā ir soms Mati Nikenens un polis Adams Mališs, kas pasaules kausu ieguvuši pa četrām reizēm. Sievietēm četras reizes par PK kopvērtējuma uzvarētāju kļuvusi japāniete Sara Takanaši. Visvairāk uzvaru atsevišķos posmos vīriešiem ir Austrijas tramplīnlēcējam Gregoram Šlīrencaueram — 53, bet sievietēm Takanaši ir uzvarējusi 57 reizes.[2]

Atsevišķos posmos notiek arī komandu sacensības. Pasaules kausa tramplīnlēkšanā ietvaros tiek aizvadīts arī Pasaules kauss lidojumos ar slēpēm, kas notiek uz tramplīniem, kuru lielums (HS) pārsniedz 185 metrus.

Punktu piešķiršanas sistēmaLabot

Sezonas 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
1979—1993 25 20 15 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1 punkti netika piešķirti
1993—pašlaik 100 80 60 50 45 40 36 32 29 26 24 22 20 18 16 15 14 13 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1

Kopvērtējuma uzvarētājiLabot

VīriešiLabot

Sezona Uzvarētājs 2. vieta 3. vietata
1979.—1980.   Hūberts Neipers (AUT)   Armins Koglers (AUT)   Staņislavs Bobaks (POL)
1980.—1981.   Armins Koglers (AUT)   Rogers Rūds (NOR)   Horsts Bulau (CAN)
1981.—1982.   Armins Koglers (AUT)   Hūberts Neipers (AUT)   Horsts Bulau (CAN)
1982.—1983.   Mati Nikenens (FIN)   Horsts Bulau (CAN)   Armins Koglers (AUT)
1983.—1984.   Jenss Veisflogs (GDR)   Mati Nikenens (FIN)   Pavels Plocs (TCH)
1984.—1985.   Mati Nikenens (FIN)   Andreass Felders (AUT)   Ernsts Vetori (AUT)
1985.—1986.   Mati Nikenens (FIN)   Ernsts Vetori (AUT)   Andreass Felders (AUT)
1986.—1987.   Vēgars Oposs (NOR)   Ernsts Vetori (AUT)   Andreass Felders (AUT)
1987.—1988.   Mati Nikenens (FIN)   Pavels Plocs (TCH)   Primožs Ulaga (YUG)
1988.—1989.   Jāns Boklevs (SWE)   Jenss Veisflogs (GDR)   Dīters Toma (FRG)
1989.—1990.   Ari Peka Nikola (FIN)   Ernsts Vetori (AUT)   Andreass Felders (AUT)
1990.—1991.   Andreass Felders (AUT)   Štefans Cinds (SUI)   Dīters Toma (GER)
1991.—1992.   Toni Nieminens (FIN)   Verners Ratmairs (AUT)   Andreass Felders (AUT)
1992.—1993.   Andreass Goldbergers (AUT)   Jaroslavs Sakala (CZE)   Noriaki Kasai (JPN)
1993.—1994.   Espens Bredesens (NOR)   Jenss Veisflogs (GER)   Andreass Goldbergers (AUT)
1994.—1995.   Andreass Goldbergers (AUT)   Roberto Čekons (ITA)   Janne Ahonens (FIN)
1995.—1996.   Andreass Goldbergers (AUT)   Ari Peka Nikola (FIN)   Janne Ahonens (FIN)
1996.—1997.   Primožs Peterka (SLO)   Dīters Toma (GER)   Kadzujoši Funaki (JPN)
1997.—1998.   Primožs Peterka (SLO)   Kadzujoši Funaki (JPN)   Andreass Vidhelcls (AUT)
1998.—1999   Martins Šmits (GER)   Janne Ahonens (FIN)   Noriaki Kasai (JPN)
1999.—2000.   Martins Šmits (GER)   Andreass Vidhelcls (AUT)   Janne Ahonens (FIN)
2000.—2001.   Adams Mališs (POL)   Martins Šmits (GER)   Risto Jusilainens (FIN)
2001.—2002.   Adams Mališs (POL)   Svens Hannavalds (GER)   Mati Hautameki (FIN)
2002.—2003.   Adams Mališs (POL)   Svens Hannavalds (GER)   Andreass Vidhelcls (AUT)
2003.—2004.   Janne Ahonens (FIN)   Rūars Ljekelsejs (NOR)   Bjērns Einars Rumērens (NOR)
2004.—2005.   Janne Ahonens (FIN)   Rūars Ljekelsejs (NOR)   Mati Hautameki (FIN)
2005.—2006.   Jakubs Janda (CZE)   Janne Ahonens (FIN)   Andreass Kitels (SUI)
2006.—2007.   Adams Mališs (POL)   Annešs Jākobsens (NOR)   Simons Ammans (SUI)
2007.—2008.   Tomass Morgenšterns (AUT)   Gregors Šlīrencauers (AUT)   Janne Ahonens (FIN)
2008.—2009.   Gregors Šlīrencauers (AUT)   Simons Ammans (SUI)   Volfgangs Loicls (AUT)
2009.—2010.   Simons Ammans (SUI)   Gregors Šlīrencauers (AUT)   Tomass Morgenšterns (AUT)
2010.—2011.   Tomass Morgenšterns (AUT)   Simons Ammans (SUI)   Adams Mališs (POL)
2011.—2012.   Annešs Bardāls (NOR)   Gregors Šlīrencauers (AUT)   Andreass Koflers (AUT)
2012.—2013.   Gregors Šlīrencauers (AUT)   Annešs Bardāls (NOR)   Kamils Stohs (POL)
2013.—2014.   Kamils Stohs (POL)   Peters Prevcs (SLO)   Severins Freinds (GER)
2014.—2015.   Severins Freinds (GER)   Peters Prevcs (SLO)   Stefans Krafts (AUT)
2015.—2016.   Peters Prevcs (SLO)   Severins Freinds (GER)   Kennets Gangness (NOR)
2016.—2017.   Stefans Krafts (AUT)   Kamils Stohs (POL)   Dāniels Andrē Tande (NOR)
2017.—2018.   Kamils Stohs (POL)   Rihards Freitāgs (GER)   Dāniels Andrē Tande (NOR)
2018.—2019.   Rjoju Kobajaši (JPN)   Stefans Krafts (AUT)   Kamils Stohs (POL)
2019.—2020.   Stefans Krafts (AUT)   Karls Geigers (GER)   Rjoju Kobajaši (JPN)

SievietesLabot

Sezona Uzvarētāja 2. vieta 3. vieta
2011.—2012.   Sāra Hendriksone (USA)   Daniela Iraško (AUT)   Sara Takanaši (JPN)
2012.—2013.   Sara Takanaši (JPN)   Sāra Hendriksone (USA)   Kolina Matela (FRA)
2013.—2014.   Sara Takanaši (JPN)   Karīna Fogta (GER)   Juki Ito (JPN)
2014.—2015.   Daniela Iraško-Štolca (AUT)   Sara Takanaši (JPN)   Karīna Fogta (GER)
2015.—2016.   Sara Takanaši (JPN)   Daniela Iraško-Štolca (AUT)   Maja Vtiča (SLO)
2016.—2017.   Sara Takanaši (JPN)   Juki Ito (JPN)   Mārene Lunbī (NOR)
2017.—2018.   Mārene Lunbī (NOR)   Katarīna Althausa (GER)   Sara Takanaši (JPN)
2018.—2019.   Mārene Lunbī (NOR)   Katarīna Althausa (GER)   Jūliāne Zeifarte (GER)
2019.—2020.   Mārene Lunbī (NOR)   Kjara Helcla (AUT)   Eva Pinkelniga (AUT)

AtsaucesLabot

  1. «FIS approves World Cup circuit for women’s ski jumping». skiracing.com (angļu). 2010. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 3. aprīlī.
  2. «All-Time Winners List in Ski Jumping». fis-ski.com (angļu). Skatīts: 2020. gada 3. aprīlī.

Ārējās saitesLabot