Pīters Bogdanovičs
Pīters Bogdanovičs (angļu: Peter Bogdanovich; dzimis 1939. gada 30. jūlijā, miris 2022. gada 6. janvārī) bija amerikāņu režisors, scenārists, aktieris, producents, kritiķis un kino vēsturnieks. Viens no nozīmīgākajiem "Jaunās Holivudas" režisoriem.[1]
| Pīters Bogdanovičs Peter Bogdanovich | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 Pīters Bogdanovičs 2008. gadā | ||||||
| Dzimis |
1939. gada 30. jūlijā Kingstona, Ņujorka, ASV | |||||
| Miris |
2022. gada 6. janvārī (82 gadu vecumā) Losandželosa, Kalifornija, ASV | |||||
| Nodarbošanās | režisors, scenārists, aktieris, producents | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuBogdanovičs dzimis Kingstonā, Ņujorkā, pianistes Hermas (dzimusi Robinsone) un gleznotāja Borislava Bogdanoviča (1899—1970) ģimenē.[2] Viņa māte bija Austrijas ebrejiete un viņa tēvs bija serbs. Bogdanovičs brīvi runāja serbu valodā, ko bija apguvis vēl pirms angļu valodas. Viņam bija vecāks brālis, kurš nomira nelaimes gadījumā 1938. gadā astoņpadsmit mēnešu vecumā pēc tam, kad viņam uzkrita katls ar verdošu zupu. Bogdanovičs par brāli uzzināja tikai septiņu gadu vecumā un nezināja viņa nāves apstākļus līdz viņš bija pilngadīgs. Tuvojoties Otrajam pasaules karam 1939. gada maijā ar apmeklētāju vīzām Bogdanoviča vecāki kopā ar mātes ģimeni ieradās ASV.[3]
1952. gadā, kad viņam bija divpadsmit gadi, Bogdanovičs sāka pierakstīt savas atsauksmes par katru redzēto filmu uz indeksētām kartītēm. Viņš turpināja to darīt līdz 1970. gadam.[4] Viņš absolvēja Ņujorkas koledžas skolu 1957. gadā un studēja aktiermākslu Stellas Adleras konservatorijā.[2]
Karjera kinomākslā
labot šo sadaļuBogdanovičs savu karjeru uzsāka kā kinožurnālists. 1960. gadu sākumā viņš kļuva pazīstams ar savu darbu Ņujorkas Modernās mākslas muzejā, kur viņš veidoja ietekmīgas retrospekcijas un rakstīja monogrāfijas. Bogdanovičs iespaidojās no Franču jaunais vilņa izveidotājiem, kritiķiem, kas paši bija kļuvuši par režisoriem. 1966. gadā Bogdanovičs nolēma pievērsties režisora darbam. Vispirms viņu uzaicināja par scenāristu Rodžera Kormana filmai The Wild Angels (1966). Pēc šīs filmas panākumiem viņš režisēja pats savu filmu Targets (1968), kas arī bija ļoti veiksmīga. Vēlāk viņš ieguva plašāku atpazīstamību ar kritiķu atzinīgi novērtēto drāmu The Last Picture Show (1971), kas nopelnīja divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas un sešas nominācijas, tostarp arī Bogdanovičs kā labākais režisors un par labāko adaptēto scenāriju. Par šīs filmas scenāriju Bogdanovičs ieguva BAFTA kino balvu, kā arī Zelta globusa balvas nomināciju kategorijā "Labākais režisors".
Pēc The Last Picture Show panākumiem viņš režisēja komēdiju What's Up, Doc? (1972), kam bija labi kases ienākumi[5][6] un vēl vienu kritiķu atzītu un finansiāli veiksmīgu filmu "Papīra mēness" (1973), par ko viņš ieguva savu otro Zelta globusa balvas nomināciju kategorijā "Labākais režisors". Viņa nākamās trīs filmas saņēma negatīvu kritiķu vērtējumu un bija komerciālas neveiksmes. Pēc tam Bogdanovičs uz trim gadiem pārtrauca režisora darbu, bet tad atgriezās ar kulta filmām Saint Jack (1979) un They All Laughed (1981). Pēc savas draudzenes Dorotijas Stratenas slepkavības Bogdanovičs vēl uz četriem gadiem pārtrauca filmu veidošanu un uzrakstīja memuārus par viņas nāvi ar nosaukumu The Killing of the Unicorn. Viņš kino atgriezās ar filmu Mask (1985), kas saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un bija finansiāli veiksmīga. Režisējis tādas filmas kā Noises Off (1992), The Thing Called Love (1993), The Cat's Meow (2001) un "Kā kļūt par zvaigzni Brodvejā" (2014). Kā aktieris viņš ir pazīstams ar lomām HBO seriālā "Soprano ģimene" un Orsona Velsa pēdējā filmā The Other Side of the Wind (2018), kuru viņš arī palīdzēja pabeigt.[7] Viņš saņēma Grammy balvu "Labākais garās formas mūzikas video" par dokumentālo filmu par Tomu Petiju Runn' Down a Dream (2007).
Izcils kino vēsturnieks, viņš režisējis tādas dokumentālās filmas kā Directed by John Ford (1971) un The Great Buster: A Celebration (2018), kā arī publicēja vairāk nekā desmit grāmatas, no kurām dažas ietver padziļinātas intervijas ar draugiem Hovardu Houksu un Alfrēdu Hičkoku. Vairāki filmu veidotāji minējuši Bogdanoviča darbu ietekmi uz savu daiļradi.
Bogdanovičs nomira no Pārkinsona slimības komplikācijām savās mājās Losandželosā 2022. gada 6. janvārī 82 gadu vecumā.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Peter Bogdanovich, Iconic Director of ‘Last Picture Show’ and ‘Paper Moon,’ Dies at 82». variety.com.
- ↑ 2,0 2,1 «Legacy: A Family Portrait"». The Bogdanovich Collection.
- ↑ «In Conversation: Peter Bogdanovich The director on his films, marriage and infidelity, and the deaths he didn’t mourn». Vulture.
- ↑ «From the Wire: Bogdanovich’s Card File». indiewire.com.
- ↑ Paul Brownfield. «101 Funniest Screenplays». Offbroadway.broadwayworld.com. Skatīts: 2015. gada 11. novembris.
- ↑ «100 Greatest Comedies of the 20th Century». wfblibrary.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-23. Skatīts: 2015-12-07.
- ↑ «Hollywood Ending Near for Orson Welles's Last Film». Carvajal, Doreen, The New York Times. 2014. gada 28. oktobris. Skatīts: 2014-10-30.
- ↑ «Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood’s Golden Age, Dies at 82». The Hollywood Reporter.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pīters Bogdanovičs.
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)