Pētera ala
Pētera ala ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, Siguldā. Atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā.[1]
Pētera ala ir šaura plaisa sarkanu smilšakmeņu sienā. Tās augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metri (zem smilšakmens griestiem tikai 4 metri) un platums 2,3 metri. Ala ievērojama ar ļoti lielu kultūrvēsturisko vērtību.
Pētera ala ir uzskatāma par senu kulta vietu. 1997. gadā augstu alas sienās vēsturnieks Andris Grīnbergs atklājis petroglifu zīmes. Kopumā alā ir saglabājušās vismaz 42 dažādas petroglifu zīmes. Tāpat alas un klints sienās atrasti atsevišķi ar gadu skaitļiem datēti iegravējumi jau kopš 18. gadsimta.
Jau kopš 19. gadsimta nogales Pētera ala ir bieži aprakstīta dažādos literatūras avotos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Pētera ala (Dabas aizsardzības pārvalde)». daba.gov.lv. Skatīts: 2021. gada 4. maijā.
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |