Pēctecība uz Dānijas troni

Dānijas pēctecības akts, kas pieņemts 1953. gada 5. jūnijā, nosaka uz Dānijas monarha troni var pretendēt tie Dānijas karaliskās ģimenes pārstāvji, kas cēlušies no Kristiāna X un viņa sievas Aleksandrīnas no Mēklenburgas-Šverīnas.

Dānijas monarha tronis

Mantošanas likums

Iespēju kandidēt uz Dānija monarha troni, var zaudēt, ja karaliskās ģimenes pārstāvji apprecas bez monarha atļaujas. Personas, kas dzimušas neprecētiem karaliskās ģimenes locekļiem vai bijušajām karaliskās ģimenes locekļiem, kuri apprecējušies bez karaliskās atļaujas, un viņu pēcnācēji tiek izslēgti no pēctecības līnijas. Turklāt, apstiprinot laulību, monarhs var izvirzīt nosacījumus, kas ir jāizpilda, lai jebkuram pēcnācējam būtu mantošanas tiesības. Ja nav nevienas personas, kas ir tiesīgas mantot troni, Dānijas parlamentam (Folketingam) ir tiesības ievēlēt jaunu monarhu un noteikt mantošanas līniju.

Pēctecības līnija

Personas pēctecības līnijā ir norādītas ar kārtas numuru, kas apzīmē viņu vietu līnijā.

• Frederiks IX (1899—1972)
  • Margrēte II (dz. 1940)
    • Frederiks X (dz. 1968)
      • • (1) Dānijas kroņprincis Kristians (dz. 2005)
        • (2) Dānijas princese Izabella (dz. 2007) ^{B D W}
        • (3) Dānijas princis Vincents (dz. 2011)
        • (4) Dānijas princese Žozefīne (dz. 2011)
      • (5) Dānijas princis Joahims (dz. 1969)
        • (6) Monpezatas grāfs Nikolajs (dz. 1999)
        • (7) Monpezatas grāfs Fēlikss (dz. 2002)
        • (8) Monpezatas grāfs Henriks (dz. 2009)
        • (9) Monpezatas grāfiene Atēna (dz. 2012)
  • (10) Dānijas princese Benedikte (dz. 1944)

Atsauces