Pāvels Pizāns

Pāvels Pizāns (1918—1971) bija latviešu sabiedriskais un politiskais darbinieks. Laikraksta "Cīņa" redaktors, Nacionālkomunistu vajašanu laikā 1960. gada janvārī atlaists no amata. No 1961. gada maija Centrālā grāmatu veikala direktors. Viens no 17 latviešu komunistu vēstules atbalstītājiem 1971. gadā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1918. gada 3. septembrī Asūnes pagasta Pilānos Aloiza Pizāna un viņa sievas Elizabetes, dzimušas Plesņas, ģimenē. Mācījās Asūnes skolā, bet no 1933. līdz 1938. gadam Aglonas ģimnāzijā. No 1938. gada oktobra līdz 1940. gada maijam dienēja Latvijas Republikas armijā.

Pēc Latvijas okupācijas no 1940. gada jūlija līdz 1941. gada jūnijam strādāja Daugavpils apriņķa laikraksta "Taisneiba" redakcijā. Vācu okupācijas laikā no 1942. līdz 1944. gadam bija štāba priekšnieks Viļa Samsona vadītajā partizāņu nodaļā. 1943. gadā ievainots, ārstējās Maskavā, 1944. gadā pēc atgriešanās frontē Lubānas mežos atkārtoti ievainots.

1944. gadā strādāja Daugavpils izpildkomitejā, VK(b)P CK kadru nodaļā, bet no 1944. gada oktobra līdz 1946. gada martam bija LK(b)P CK laikraksta "Cīņa" lauksaimniecības nodaļas vadītāja vietnieks, līdz 1947. gada septembrim – Liepājas laikraksta Komunists redaktors. No 1947. līdz 1950. gadam mācījās VK(b)P Augstākajā partijas skolā Maskavā. No 1950. līdz 1951. gadam bija VK(b)P CK instruktors Maskavā, pēc tam norīkots partijas darbā uz Latviju, un no 1951. gada jūlija līdz 1960. gada janvārim bija LKP CK laikraksta Cīņa galvenais redaktors. No 1951. gada septembra līdz 1956. gada janvārim bijis LKP CK biroja loceklis. LPSR Augstākās Padomes 4. sasaukuma deputāts.

Miris 1971. gada 12. jūnijā un apglabāts Rīgas Meža kapos.

Apbalvojumi

• Sarkanā Karoga ordenis (1944),
• Tēvijas Kara 1. pakāpes ordenis (1945).