Oskars Seiksts
Oskars Seiksts (dzimis 1973. gada 15. novembrī) ir latviešu rakstnieks un tulkotājs. Postmodernisma aizsācējs un pamatlicējs latgaliešu literatūrā.[nepieciešama atsauce] Oskara Seiksta darbiem raksturīgas spēles ar seniskiem valodas slāņiem, valodas pērlēm, valodas eksperimenti un netradicionalitāte. Autors ienācis literatūrā 20. gadsimta 90. gadu sākumā, viņš ir viens no pirmā postmodernisma romāna latgaliešu literatūrā "Valerjana dzeive i redzīni" autoriem un jauno autoru kopkrājuma "Pagrauda" veidotājs." [1]
| |||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
1991. gadā beidzis mācības Rēzeknes 5. vidusskolā, pēc tam līdz 1993. gadam studējis Latvijas Universitātes Latgales filiāles Filoloģijas nodaļā. No 1993. līdz 1997. gadam studējis Rēzeknes Augstskolā.[2]
Pēc romāna "Valerjana dzeive i redzīni" iznākšanas vadījis Rēzeknē "Rakstnieku klubu" jeb literatūras meistarklases. Viņa postmoderno literatūras pieteikumu, apziņas plūsmas romānu, sabiedrība vērtēja dažādi. Daži kultūras darbinieki kritizēja, ka latgaliešu rakstnieki tā neraksta, jo līdz O. Seiksta un V. Lukaševiča darbiem latgaliešu literatūrā dominēja lietišķi tautiskais romantisms, kultūras stereotipu reproducēšana.[3] Jaunie autori atteicās no ierastā Antona Kūkoja tautiskā romantisma stila, bet tā vietā piedāvāja valodas eksperimentu – spēli ar formu, atsaucēm, alūzijām, zemtekstiem un iekšējām apziņas vētrām. Bezgalīgās atsauces, simboli un mājieni savīti kopā ar ļoti klasiskām latgaliešu ikdienas detaļām ļāva uzburt neparastas ilūzijas, dīvainas Rēzeknes realitātes variācijas un manipulācijas. Viņa sekotājus var salīdzināt ar romāna galveno varoni – apmaldījušos, izglītības nomāktu romantiķi un meklētāju, līdzīgu Džoisa Stefanam Dedalam vai Kortasara Orasio Oliveiram, kurš vazājas pa pilsētu ar diviem litriem vīna un divām tonnām kultūrbagāžas galvā.
Tuvāko gadu laikā arvien vairāk latgaliešu autoru sekoja Oskara Seiksta piemēram modernajā literatūrā, tostarp Ingrida Tārauda, Līga Rundāne, Juoņs Ryučāns, Līga Seiksta.
Par Oskaru Seikstu klīst dažādi nostāsti, kuros ir arī daļa patiesības, tomēr daži ir izpušķoti. Piemēram, avīzē "Latgales Laiks" Anna Rancāne raksta par Seiksta iestāšanos Latvijas Rakstnieku savienībā un izstāšanos no tās, esot tās biedram tikai uz vienu nakti. Studiju gados Oskars Seiksts neeaot saņēmis naudas prēmiju tikai tādēļ, ka negribējis braukt tai uz Rīgu pakaļ, tāpat arī uz bakalaura darba aizstāvēšanu neesot ieradies, bet aicinājumu runāt pa logu no ielas gan autors intervijā noliedz kā izdomātu.[4]
Pēc dažiem gadiem Oskars Seiksts no literārās vides nozuda, pēc ugunsgrēka mājas bibliotēkā kopā ar sievu pārcēlies uz dzīvi laukos, dzīvojis bez telefona, sabiedrībā izgājis reti. Kultūras bagāža un paša domas viņam traucējušas pilsētā justies brīvi, bet kā raksta O. Orlovs, savas attiecības ar pilsētvidi rakstnieks nav sakārtojis.[3] Šobrīd Oskars Seiksts dzīvo Rēzeknē, kopj dārzu un turpina rakstīt dzeju.[5] [4]
Radošā darbība labot šo sadaļu
Vidusskolas laikā sācis rakstīt dzeju. Pirmie publicējumi periodikā notika ar literatūras skolotājas iniciatīvu. Viens no retajiem literātiem, kam pirmā publikācija bijusi latgaliski. [4]
1993. gadā piedalījies jauno autoru seminārā Rīgā. Raksta dzejoļus, īsprozu, esejas. Viņa raksti par latgaliešu valodas un literatūras jautājumiem publicēti laikrakstos "Latgolas Bolss", "Zemturs" un žurnālos "Jaunuo Dzeive", "Tāvu zemes kalendars". [6]
Kopā ar Valentinu Lukaševicu sarakstījis dzejoļu krājumu "Seppuku iz saulis vādara" (1995) un pirmo latgaliešu postmodernisma romānu "Valerjana dzeive i redzīni" (1996). [2] Kopā ar Līgu Gagaini sarakstījis romānu "Reitišku mads" (2000). Sastādījis latgaliešu jauno autoru kopkrājumu "Pagrauda" (1999), kurā iekļauta arī viņa dzejas kopa, esejas par dažādu laiku latgaliešu rakstniecības pārstāvjiem, viņu darbiem, piedāvā kā arī atdzejojumi no angļu un lietuviešu valodas, īsas anotācijas par atdzejai izvēlētajiem autoriem. Esejās rakstnieks piedāvājis savu skatījumu uz latgaliešu literatūras vēsturi, aizstāvējis latgaliešu valodas nozīmi gan publikācijās, gan kongresos. Publikācijas arī kopkrājumos "Latgalīšu dzejas antologija" (2001), "Latgale: valoda, literatūra, folklora" (2003), "Saules spaiti iz spīgeļu" (2007) un "Susātivs: myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja" (2008).[6]
Dzejoļu un īsprozas krājumā "Vokora vuordi draugim" (2021) apkopoti 25 gadu laikā sarakstīti īsteksti – gan dzejoļi, gan īsprozas fragmenti īsziņās (SMS), domas par dzīvi Latgales laukos un poēziju pandēmijas apstākļos.
Īsziņu tematika variē, tās ir par par izvēli, sekām un atbildību, biedējošu dzīvi, vientulību un bezcerību. Grāmatas redaktors Valentīns Lukaševics apgalvo, ka "Vokora vuordi draugim" ir vispesimistiskākais krājums latgaliešu, latviešu un varbūt pat Baltijas literatūrā: "99 īsziņas, nevienā ne mazākā saules stariņa… Neviena optimistiska teksta!"
Pats O. Seiksts lielāko paradoksu saskata tajā, ka grāmatā ir apkopoti SMS teksti, kuru autoram nemaz nav telefona. Īsziņas draugiem viņš sūta, pa retam aizņemoties telefonu no mammas, un atzīst, ka visi labākie dzejoļi tik un tā paliek nepierakstīti, turklāt no visa latgaliski pierakstītā vislabākais nav publicēts. "Viss labākais ir kaut kur — nepasacīts, nepierakstīts… Visīstākais ir tur…" Autors norāda, ka sajūtās ir izgājis totālu galējību diapazonu — no domas, ka latgaliešu valoda un literatūra ir vienīgais, kā dēļ ir vērts dzīvot, līdz domai — bet kam tā vispār vajadzīga, būtu labāk, ja tās nebūtu, ātrāk asimilēties un pagaist, būtu miers, bet šiem diviem grāvjiem dzīve iet pa vidu.[5]
Devums literatūrā labot šo sadaļu
Postmodernisma aizsācējs un pamatlicējs latgaliešu literatūrā.[nepieciešama atsauce]
Darbi labot šo sadaļu
1990. pirmā dzejoļu publikācija Rēzeknes rajona laikrakstā "Darba Karogs";
1991: pieci dzejoļi laikrakstā "Mōras Zeme";
1995: dzejoļu krājums "Seppuku iz saulis vādara" (Saule) kopā ar Valentinu Lukaševicu;
1996: romāns "Valerjana dzeive i redzīni" (SAB) kopā ar Valentinu Lukaševicu;
1999: dzejas izlase: Latgales dzejnieku kopkrājums "Rēzekne 99" (Latgales Druka);
1999: tulkojums: Almanahs "Poetinis Druskininku" (Vilnius: Vaga);
2000: romāns “Reitišku mads” (Latgales Kultūras centra izdevniecība) kopā ar Līgu Gagaini;
2021: dzejoļu un īsprozas krājums "Vokora vuordi draugim" (Cymuss);
2022: Literaturas almanahs "Olūts" (Latgales Kultūras centra izdevniecība); [6]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Seiksts Oskars. Vokora vuordi draugim». taiseitslatgola.lv.
- ↑ 2,0 2,1 Latgales kultūras darbinieki. 2. sējums. Rīga : Jumava. 2008. 220. lpp. ISBN 978-9984-38-467-2.
- ↑ 3,0 3,1 «Profesija “poēts”». punctum: Oskars Orlovs.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Oskars Seiksts par akminim dabasūs, sms dzejūlim i dzeivi bez telepona». Renāte Lazdiņa ("Latvijas Radio" Latgales studijas vadītāja), Arnis Slobožaņins, Edīte Husare.
- ↑ 5,0 5,1 Ar Oskaru Seikstu sarunājas Uldis Tīrons: Apkārtceļā. Rīgas laiks: Svens Kuzmins.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 «Seiksts Oskars». literatura.lv.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |