Vikipēdija

OLED

(Pāradresēts no Organiskā gaismas diode)

Organiskā gaismu izstarojošā diode (OLED vai organiskā LED), kas pazīstama arī kā organiskā elektroluminiscējošā (organiskā EL) diode,[1][2] ir gaismu izstarojošā diode (LED), kurā izstarojošais elektroluminiscējošais slānis ir organiskas plēves savienojums, kas izstaro gaismu, reaģējot uz elektrisko strāvu. Šis organiskais slānis atrodas starp diviem elektrodiem; parasti vismaz viens no šiem elektrodiem ir caurspīdīgs. OLED tiek izmantoti digitālo displeju ražošanā tādām ierīcēm kā televīzijas ekrāni, datoru monitori, viedtālruņi, rokas spēļu konsoles un plaukstdatori. OLED galvenā pētījumu joma ir balto OLED ierīču izstrāde lietošanai cietvielu apgaismojumā.[3][4][5]

Organiskā gaismu izstarojošā diode
OLED apgaismojuma paneļu prototipi
Tips LED

Ir divas galvenās OLED grupas: tās, kuru pamatā ir mazas molekulas un tās, kurās tiek izmantoti polimēri. Pievienojot mobilos jonus OLED tiek izveidota gaismu izstarojoša elektroķīmiskā šūna (LEC), kurai ir nedaudz atšķirīgs darbības režīms. OLED displeju var vadīt ar pasīvās matricas (PMOLED) vai aktīvās matricas (AMOLED) vadības shēmu. PMOLED shēmā katru displeja rindu (un līniju) kontrolē secīgi pa vienai,[6] turpretī AMOLED vadība izmanto plānās plēves tranzistora aizmugurējo plakni, lai tieši piekļūtu un ieslēgtu vai izslēgtu katru atsevišķu pikseli, ļaujot iegūt augstāku izšķirtspēju un ražot lielāka izmēra ekrānus.

Lai gan tā nosaukums izskatās līdzīgs, OLED būtiski atšķiras no LED. Gaismas diodes pamatā ir p-n diožu struktūra. Gaismas diodē tiek izmantots dopings, lai izveidotu p- un n- reģionus, mainot uzņēmēja pusvadītāja vadītspēju. OLED nav p-n struktūra. OLED dopingu lieto lai palielinātu radiācijas efektivitāti, tieši modificējot kvantu-mehāniskās optiskās rekombinācijas ātrumu. Dopingu papildus izmanto, lai noteiktu fotonu emisijas viļņa garumu.[7] OLED dopings ir sīkāk aplūkots šajā rakstā.

OLED displejs darbojas bez apgaismojuma, jo tas izstaro redzamu gaismu. Tādējādi tas var parādīt dziļu melnās krāsas līmeni un var būt plānāks un vieglāks par šķidro kristālu displeju (LCD). Zema apkārtējā apgaismojuma apstākļos (piemēram, tumšā telpā) OLED ekrāns var sasniegt augstāku kontrasta attiecību nekā LCD neatkarīgi no tā, vai LCD tiek izmantotas aukstā katoda dienasgaismas spuldzes vai LED apgaismojums . OLED displeji tiek veidoti tāpat kā LCD, bet pēc TFT (aktīvo matricu displejiem), adresējamo režģu (pasīvo matricu displejiem) vai ITO segmentu (segmentu displejiem) izveidošanas displejs ir pārklāts ar caurumu iesmidzināšanas, transportēšanas un bloķēšanas slāņiem, kā arī ar elektroluminiscējošu materiālu pēc 2 pirmajiem slāņiem. Pēc elektroluminiscējošā materiāla uzstādīšanas ITO vai metālu var uzlikt kā katodu, un vēlāk visas materiālu kārtas tiek iekapsulētas. TFT slānis, adresējamais režģis vai ITO segmenti kalpo kā vai arī ir savienoti ar anodu, kas var būt izgatavots no ITO vai metāla.[8][9] OLED ekrānus var padarīt elastīgus un caurspīdīgus; caurspīdīgus displejus izmanto viedtālruņos ar optiskiem pirkstu nospiedumu skeneriem un elastīgus displejus — saliekamajos viedtālruņos.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Organic EL - R&D». Semiconductor Energy Laboratory. Skatīts: 2019. gada 8. jūlijs.
  2. ↑ «What is organic EL?». Idemitsu Kosan. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 8. jūlijs.
  3. ↑ Kamtekar, K. T.; Monkman, A. P.; Bryce, M. R. (2010). "Recent Advances in White Organic Light-Emitting Materials and Devices (WOLEDs)". Advanced Materials 22 (5): 572–582. doi:10.1002/adma.200902148. PMID 20217752.
  4. ↑ D'Andrade, B. W.; Forrest, S. R. (2004). "White Organic Light-Emitting Devices for Solid-State Lighting". Advanced Materials 16 (18): 1585–1595. doi:10.1002/adma.200400684.
  5. ↑ Chang, Yi-Lu; Lu, Zheng-Hong (2013). "White Organic Light-Emitting Diodes for Solid-State Lighting". Journal of Display Technology PP (99): 1. Bibcode 2013JDisT...9..459C. doi:10.1109/JDT.2013.2248698.
  6. ↑ «PMOLED vs AMOLED – what's the difference? | OLED-Info». oled-info.com. Skatīts: 2016-12-16.
  7. ↑ Thomas Pearsall. Photonics Essentials, 2nd edition. McGraw-Hill, 2010. ISBN 978-0-07-162935-5. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 17. augustā. Skatīts: 2021. gada 25. maijā.
  8. ↑ https://www.researchgate.net/figure/A-schematic-diagram-of-multilayer-structure-of-OLED_fig2_221909245
  9. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 25. maijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=OLED&oldid=3871906"