Operācija "Katrīna" (Operation Catherine) bija Lielbritānijas Karaliskās flotes plānota militārā operācija Baltijas jūrā, kuru īstenot sākt bija plānots 1940. gada martā. Idejas autors bija Pirmais Admiralitātes Lords Vinstons Čērčils un tās plānošanu veica flotes admirālis Lords Korks.

Operācijas mērķis bija bloķēt Vācijas Baltijas piekrasti, pārtraukt Zviedrijas dzelzs rūdas piegādes Vācijai, un sagraut Vācijas jūras tirdzniecību ar Padomju Savienību, Latviju, Igauniju un Somiju. Papildus jūras blokādes ieviešanai, Čērčils cerēja, ka britu spēka demonstrējums pamudinās svārstīgās un neitrālās Skandināvijas un Baltijas valstis pieteikt karu Vācijai. Britu flote tad varētu noenkuroties kādā Skandināvijas ostā un turpināt kaujas operācijas.[1]

Čērčils 1939. gada 12. septembrī piedāvāja izveidot ievērojamu flotes grupu — speciāli pārbūvētus novecojušus Pirmā pasaules kara laika Revenge klases kaujas kuģus Royal Sovereign, Revenge un Resolution, vienu aviācijas bāzeskuģi, piecus kreiserus, divas iznīcinātāju flotiles, zemūdenes un atbalsta kuģus. Operācijas īstenošanai kuģiem būtu jāuzliek daudz biezākas bruņas un jāpievieno papildus pontonu korpusi, kas tiem ļautu izpeldēt seklos Dānijas jūras šaurumus, kā arī padarītu tos izturīgākus pret torpēdām un aviācijas uzlidojumiem.

Plāna pretinieks bija Pirmais Jūras Lords, Admirālis Dadlijs Paunds. Viņš uzskatīja, ka kuģi daudz svarīgāki būtu Vidusjūrā un Tālajos Austrumos pret Itāliju un Japānu, kā arī to, ka lēnos un neveiklos kuģus pārāk viegli iznīcinās ienaidnieka aviācija.

Darbs pie operācijas tālākas īstenošanas tika atcelta 1940. gada 20. janvārī.