Odzes
Odžu ģints (Vipera) ir odžu dzimtas (Viperidae) ģints, kurā apvienotas 22 mūsdienās dzīvojošas indīgo čūsku sugas.[1] Tās sastopamas Ziemeļāfrikā, gandrīz visā Eiropā, sākot ar Lielbritāniju rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu Āzijā. Izplatības areāla ziemeļu robeža sasniedz reģionu ap Ziemeļu polāro loku.[2] Latvijā sastopama viena odžu ģints suga - parastā odze (Vipera berus).[3]
| Odzes Vipera (Laurenti, 1768) | |
|---|---|
 Degunragodze (Vipera ammodytes) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
| Infrakārta | Augstākās čūskas (Caenophidia) |
| Dzimta | Odžu dzimta (Viperidae) |
| Apakšdzimta | Odžu apakšdzimta (Viperinae) |
| Ģints | Odzes (Vipera) |
 Odzes Vikikrātuvē | |
Morfoloģija labot šo sadaļu
Odžu ģints sugas ir salīdzinoši neliela auguma čūskas, parasti ne garākas par 60—75 cm.[4] Mazākā ģintī ir Atlasa kalnu odze (Vipera monticola), kura ļoti reti sasniedz 35 cm garumu, bet lielākā ir degunragodze (Vipera ammodytes), kuras ķermeņa garums sasniedz 1 metru.[4] Eiropā dzīvojošās odzes ir mazāk masīvas un ir slaidākas kā pārējās odzes. Arī galvas trīsstūrveida forma ir noapaļota, vairāk ovāla. Galvu sedz daudzas, sīkas zvīņas, lai gan dažām sugām uz galvas virsas ir nelieli vairogi, nevis zvīņas. Mugurpuses zvīņas ir raupjas un ķīļveida.[2]
Uz muguras ir raksturīgs zig—zag vai viļņveida raksts, kas ir tumšāks par ķermeni. Odzes parasti ir pelēkas, brūnas, dzeltenpelēkas un sarkanbrūnas, lai gan gandrīz visām sugām sastopama arī melnā morfa.[4] Sauļojoties odzes spēj saplacināt savu ķermeni, lai varētu uzņemt pēc iespējas vairāk saules siltumu, īpaši tas raksturīgs ziemeļos un kalnos dzīvojošām sugām.[4]
Indei raksturīga hemorāģiskā darbība — tiek noārdīti eritrocīti, bojāti kapilāri, asinsvados veidojas trombi, bet pēc tam asinis zaudē spēju recēt, tāpēc rodas plaši asinsizplūdumi un tūska.[5]
Ekoloģija labot šo sadaļu
Lielākā daļa odžu sugu mājo vēsākos reģionos mērenajā joslā. Tās sugas, kas dzīvo dienvidos, mājo samērā augstu kalnos, sausākos, ar veģetāciju nabadzīgākos biotopos, bet ziemeļu sugas mīt zemienēs, mitrākās vietās ar bagātu veģetāciju.[2] Dienvideiropas odze (Vipera aspis), parastā odze un stepes odze (Vipera ursinii) sastopamas kalnos līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.[4] Vienīgā suga, kuras izplatības areāls sasniedz Ziemeļu polāro loku, ir parastā odze. Lielākā daļa odžu sugu ir aktīvas dienas laikā, lai gan dienvidos odzes ir aktīvākas krēslas stundās un naktī. Visas sugas mājo uz zemes, bet spēj rāpties arī kokos un krūmos. Ziemeļu reģiona sugas pārziemo, ieslīgstot hibernācijas stāvoklī, kas pašos ziemeļos var sasniegt 8 mēnešu garumu.[4] Visas odžu sugas ir oldzīvdzemdētājas.[2]
Sistemātika labot šo sadaļu
- Odžu ģints (Vipera)[1][6]
- Aizkaukāza odze (Vipera transcaucasiana)
- Altaja odze (Vipera altaica)
- Anatolijas stepes odze (Vipera anatolica)
- Ardahanas kalnu odze (Vipera olguni)
- Armēnijas stepes odze (Vipera eriwanensis)
- Atlasa kalnu odze (Vipera monticola)
- Austrumu stepes odze (Vipera renardi)
- Azerbaidžānas odze (Vipera shemakhensis)
- Degunragodze (Vipera ammodytes)
- Dienvideiropas odze (Vipera aspis)
- Dienvidkaukāza odze (Vipera darevskii)
- Kaukāza pļavu odze (Vipera lotievi)
- Kaukāza sarkanā odze (Vipera kaznakovi)
- Krasnodaras odze (Vipera magnifica)
- Orlova odze (Vipera orlovi)
- Parastā odze (Vipera berus)
- Plakandeguna odze (Vipera latastei)
- Pontijas odze (Vipera pontica)
- Rietumkaukāza odze (Vipera dinniki)
- Stepes odze (Vipera ursinii)
- Ziemeļanatolijas odze (Vipera barani)
- Ziemeļibērijas odze (Vipera seoanei)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Reptile Database:Vipera
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Mallow D, Ludwig D, Nilson G. 2003. True Vipers: Natural History and Toxinology of Old World Vipers. Malabar, Florida: Krieger Publishing Company. 359 pp. ISBN 0-89464-877-2.
- ↑ Latvijas daba: Odžu dzimta
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Vapa Guide: Vipera sp
- ↑ Čūskas medicīnā
- ↑ «Natures Window: Viperidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2015. gada 16. februārī.