Numulīti (Nummulites, no lat. nummulus — "monēta") ir izmirusi foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1801. gadā aprakstīja franču dabaspētnieks Žans Batists Lamarks. Ģeohronoloģiski numulīti dzīvoja paleogēna periodā, bet iespējams arī augškrītā. Šajā grupā ir sastopamas lielākās foraminīferu formas, kas diametrā var sasniegt 16 centimetrus.

Numulīti
Nummulites Lamarck, 1801
Numulīta čaula skatā no iekšpuses.
Numulīta čaula skatā no iekšpuses.
Klasifikācija
ValstsRhizaria
TipsForaminīferas (Foraminifera)
KlaseGlobothalamea
KārtaRotaliīdas (Rotaliida)
VirsdzimtaNumulītu virsdzimta (Nummulitoidea)
DzimtaNumulītu dzimta (Nummulitidae)
ĢintsNumulīti (Nummulites)
Iedalījums
Numulīti Vikikrātuvē

Apraksts labot šo sadaļu

Čaula liela (1 līdz 16 cm), planispirāla (sīkajām formām) vai diskveidīga (lielām formām), dažādā pakāpē uzpūsta čaulas centrālajā daļā. Vijumi un kameru dobumi involūti. Daudzskaitlīgie spiraliskie vijumi ir sadalīti ar septām vienkāršās kamerās. Septas parasti lokveidīgi izliektas, retos gadījumos taisnas. Uz vijumu virsmas septu piestiprināšanās vietā veidojas taisnas vai izlocītas šuvjveida vai ribveida līnijas, sauktas par septu pēdām. Pēc septu pēdu formas izšķir trīs numulītu grupas: a) ar radiālām septu pēdām, b) ar meandrveidīgām, c) ar sietveidīgām. Pēc kameru formas tiek izdalītas tīs numulītu pamatgrupas: a) ar operkuliveidīgam kamerām, b) ar asilinveidīgām, c) ar numulītveidīgam. Dažiem numulītiem ir iekšējais skelets stabiņu veidā, kas uz čaulas virsmas nobeidzas kā izcilnīši-granulas, kas izvietojas haotiski vai spirāliski.

Sistemātika labot šo sadaļu

Numulītu ģintī ir virs 600 sugām, kuras var iedalīt sešās apakšģintīs. Numulītu dalījums apakšģintīs:[1]:

  • ģints: † Nummulites Lamarck, 1801

(†) - izmirušu organismu grupa.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu