Nonode (latīņu: nona - deviņi + (elektr)ods) - elektronu lampa ar deviņiem elektrodiem - anodu, karsējamu katodu un septiņiem tīkliņiem. Nonodes tiek sauktas arī par enneodēm ((grieķu: ennea - deviņi) jeb enodēm[1] vai heptagrīdiem (grieķu: hepta - septiņi + angļu: grid - tīkliņš).

1970. gadā Novosibirskas rūpnīcā "Vostok" ražots šķeltās histerēzes heptagrīds 6Л1П

Vēsture labot šo sadaļu

Nonodes tika izgudrotas lietošanai specifiskiem mērķiem konkrētās shēmās - parastiem mērķiem (radiouztveršanai, raidīšanai, signālu pastiprināšanai) pēc tāda elektrodu daudzuma nebija vajadzības. Izņēmums bija eksotiskas vācu lampas EQ-80 un UQ-80, kas uzskatāmas par trīskāršās vadības lampām ar trim stūrējošiem tīkliņiem, tomēr praktiski tās tikpat kā netika pielietotas.

Uzbūve labot šo sadaļu

Nonodei ir septiņi koncentriski spirāliski tīkliņi. EQ-80 tipa nonodei ir trīs stūrējošie tīkliņi, ko atdala trīs savstarpēji kopā savienoti ekrāntīkliņi. Septītais, anodam tuvākais, ir bremztīkliņš. PSRS tika ražots heptagrīds ar speciālām šķeltās histerēzes raksturlīknēm 6Л1П. Tam, skaitot no kvēldiega un speciāla ekranēta katoda, ir ar katodu savienots modulatora tīkliņš, pirmais paātrinošais tīkliņš, fokusējošais tīkliņš, otrais paātrinošais tīkliņš, pirmais stūrējošais tīkliņš, otrais stūrējošais tīkliņš, un ekrāntīkliņš, kas savienots ar kvēldiegu. Vēl neparastāka ir tīkliņstaru lampa 6Л2Г.

Izmantošana labot šo sadaļu

6Л1П tipa deviņelektrodu lampas tika lietotas kā nelineāri elementi ātrdarbīgās shēmās (amplitūdas diskriminatoros, binārajās atmiņas ierīcēs, ierobežotājos, skaitļošanas ierīcēs).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. J. Žerebcovs. Radiotehnika. R., "Liesma", 1968., 199. lpp.