Nevardarbīga pretošanās

Nevardarbīga pretošanās ir dažādas metodes kā tauta vai cilvēku grupa var miermīlīgā ceļā pārņemt varu vai panākt sev vēlamus valdības lēmumus. Viens no idejas autoriem ir Mahātma Gandijs, kurš panāca Indijas atbrīvošanu no Lielbritānijas okupācijas.

Latvijā par nevardarbīgo pretošanos padomju okupācijai uzskatāma Dziesmotā revolūcija (1986—1991) un 1991. janvāra Barikāžu laiks.^[1]

Nevardarbīgās pretošanās varianti

Piketi

Pikets pie valdības ēkas

Boikoti

Naudas boikotēšana — naturālās preču apmaiņas noorganizēšana
Lielveikalu boikotēšana, piemērs Dienvidāfrikā, kad 3 mēnešus melnādainie neko nepirka lielveikalos, kamēr baltādainie biznesmeņi paši sāka pieprasīt, lai valdība uzlabo melnādaino tiesības
Boikotēt oligarhu ražotos produktus
Boikotē valsts monopolu uz resursiem un tirdzniecību

Bloķēšana

Bankas vai valsts iestādes filiāles nobloķēšana
Transporta satiksmes bloķēšana
Iestādes sakaru bloķēšana
Ceļa satiksmes bloķēšana daudziem cilvēkiem škērsojot gājēju pāreju

Pārpildīšana

Vienlaicīga kādas interneta vietnes apmeklējums
Elektrības vienlaicīga ieslēgšana, elektrības ekonomija
Lielveikalu pārpildīšana neko nepērkot stāv rindā

Referenduma ierosināšana

Par tautas vēlētu prezidentu
Likvidēt valsts uzņēmumu valdes vai valdes ieceļ no nevalstiskām organizācijām
Iesaldēt visas algas un tarifus uz vai no noteikta laika posma

Atsauces

↑ Dita Arāja. «Nevardarbīgas pretošanās paraugs». Apollo, 2006. gada 13. janvāris. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.^{[novecojusi saite]}

[1] Dita Arāja. «Nevardarbīgas pretošanās paraugs». Apollo, 2006. gada 13. janvāris. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.^{[novecojusi saite]}

[1]