Nevainīgie
"Nevainīgie" (angļu: The Innocents) ir 1961. gada Apvienotās Karalistes psiholoģiska šausmu filma, kuras režisors un producents ir Džeks Kleitons. Filmā galvenās lomas atveido Debora Kāra, Pīters Vingards, Megsa Dženkinsa, Maikls Redgreivs, Pamela Frenklina un Mārtins Stīvenss. Filma balstīta uz Henrija Džeimsa 1898. gada noveles "Skrūves pagrieziens" (The Turn of the Screw). Filmas scenārija autori ir Viljams Arčibalds un Trūmens Kapote.
| Nevainīgie | |
|---|---|
.jpg) | |
| Oriģinālais nosaukums | The Innocents |
| Žanrs | šausmu filma |
| Režisors | Džeks Kleitons |
| Producents | Džeks Kleitons |
| Scenārija autors |
|
| Galvenajās lomās | |
| Studija | Achilles Film Productions |
| Izplatītājs | 20th Century Fox |
| Izdošana |
|
| Ilgums | 99 minūtes |
| Valsts |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
| Valoda | angļu |
| IMDb profils | |
Filma stāsta par guvernanti, kurai, pieskatot divus bērnus, rodas aizdomas ka mājā spokojas.
Filmas "Nevainīgie" pirmizrāde notika 1961. gada 24. novembrī un to izplatīja 20th Century Fox. Savas vairāku psiholoģisko tēmu dēļ tā ir pievērsusi vairāku filmu kritiķu, kā arī filmu teorētiķu uzmanību. Filma tiek uzskatīta par zināmāko Džeimsa darba adaptāciju.[1] Mūsdienās "Nevainīgie" tiek uzskatīta par psiholoģisko šausmu filmu žanra klasiku, kā arī par vienu no visu laiku labākajām šausmu filmām.[2] Žurnāls Time Out savā 100 labāko britu filmu sarakstā "Nevainīgie" ierindoja 18. vietā.[3]
Sižets
labot šo sadaļu- Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!
Gidensas jaunkundze piesakās savam pirmajam guvernantes darbam. Bagātais bērnu onkulis, kurš viņu intervē, nav noraizējies par viņas pieredzes trūkumu. Viņš augstu vērtē savu brīvību ceļot un socializēties un neslēpti atzīst, ka viņam "nav vietas ne garīgi, ne emocionāli" brāļameitai un brāļadēlam. Viņi zīdaiņa vecumā palika par bāreņiem, un viņš tos izmitina Blī, savā lielajā lauku īpašumā. Iepriekšējā guvernante Mērija Džesela pēkšņi nomira mazāk nekā pirms gada. Viņam rūp tikai tas, lai Gidensas jaunkundze uzņemtos pilnu atbildību par bērniem, nesatraucot viņu ar problēmām.
Blī Gidensas jaunkundzi uzreiz uzņem brāļameita Flora. Viņa arī sadraudzējas ar laipno mājkalpotāju Grosas kundzi. Zēns Mailss ir projām internātskolā, bet drīz vien atgriežas Blī pēc tam, kad tiek izslēgts no skolas par "slikto ietekmi" uz saviem vienaudžiem. Grosas kundze pastāsta, ka nevar iedomāties, ka Mailss uzvestos nepareizi un ka skolotāji noteikti ir pārspīlējuši. Gidensas jaunkundzei Mailss šķiet burvīgs un nobriedis, pat, iespējams, pārāk nobriedis, koķetīgi runājot ar viņu.
Gidensas jaunkundzi drīz vien satrauc bērnu ik pa laikam dīvainā uzvedība un noslēpumainība. Viņa sāk arī dzirdēt mājā balsis, kā arī redz kādu svešu vīrieti un sievieti. Aprakstot viņus Grosas kundzei, viņa tos atpazīst kā Džeselas jaunkundzi un Pīteru Kvintu, arī mirušu bijušo darbinieku. Grosas kundze atklāj, ka abiem pirms nāves bija attiecības. Gidensas jaunkundze secina, ka Kvints un Džesela ir iemiesojušies bērnu ķermeņos, lai viņi varētu fiziski turpināt attiecības. Viņa ir apņēmības pilna bērnus izglābt.
Kādu nakti, palikusi viena ar Mailsu, Gidensas jaunkundze piespiež viņu runāt par spokiem un par to, kāpēc viņu izslēdza no skolas. Sākumā Mailss ir izvairīgs, bet galu galā viņš atzīst, ka biedējis citus zēnus ar vardarbību un vulgāru valodu. Gidensas jaunkundze liek viņam pateikt, kas viņam ir iemācījis šo valodu un uzvedību. Mailss pēkšņi sāk izkliegt neķītrus apvainojumus un maniakāli smieties. Aiz viņa logā parādās Kvinta seja, kas pievienojas zēna smiekliem. Mailss izskrien ārā, Gidensas jaunkundze viņam seko un liek pateikt savu "īsto vārdu". Kvints netālu parādās uz dzīvžoga, bet šķiet Mailss viņu neredz. Beidzot viņš nosauc Kvinta vārdu, un Kvints pamāj ar roku. Mailss nokrīt uz zemes. Gidensas jaunkundze viņu apskauj un apliecina, ka viņš ir brīvs. Pēc tam viņa saprot, ka Mailss ir miris. Šņukstot, viņa noliecas un noskūpsta viņu uz lūpām.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Leonard Orr. James's The Turn of the Screw. London : A&C Black, 2009. ISBN 978-0-826-42432-7.
- ↑ Andrew Pulver. «The Innocents: No 11 best horror film of all time». The Guardian (en-GB), 2010-10-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-07-29.
- ↑ «Best British Movies | 100 Best British Films of All Time». Time Out Worldwide (en-GB). 2023-07-12. Skatīts: 2023-07-29.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Turner Classic Movies profils (angliski)
- TV.com profils (angliski)
- Metacritic profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)
 | Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |