Neredzamā roka

"Neredzamā roka" (angļu: Invisible hand) ir metafora par to, kā brīvajā tirgus ekonomikā ieinteresētās personas, kas darbojas ar sevi, darbojas savstarpējas atkarības sistēmā, lai veicinātu sabiedrības vispārējo labumu kopumā.

Šī frāze tika pirmo reizi izmantota Ādama Smita grāmatā "Nāciju bagātība", kurā viņš pieņēma, ka ekonomika var darboties labi brīvā tirgus scenārijā, kurā visi strādās savu interešu labā. Viņš paskaidroja, ka ekonomika salīdzinoši labi strādās un darbosies, ja valdība pametīs cilvēkus, lai viņi varētu brīvi pirkt un pārdot savā starpā. Viņš ierosināja, ka, ja cilvēkiem būtu atļauts brīvi tirgot, tirgū esošie pašnodarbinātie tirgotāji konkurētu viens ar otru, novedot tirgu pie pozitīva rezultāta, izmantojot "neredzamo roku".

Brīvā tirgus scenārijā, ja valdība nav noteikusi nekādus noteikumus vai ierobežojumus, ja kāds samaksās mazāk, klients no tā iegādāsies. Tāpēc ir jāsamazina cena vai jāpiedāvā kaut kas labāks par konkurentu. Ikreiz, kad pietiekami daudz cilvēku pieprasa kaut ko, to nodrošinās tirgus un visi būs laimīgi. Pārdevējs cenšas iegūt cenu, un pircējs saņems labākas preces pēc vēlamās cenas.

Vēsture

"Nāciju bagātība" tika publicēta pirmajā rūpnieciskajā revolūcijā un tajā pašā gadā kā Amerikas neatkarības deklarācija. Smita neredzamā roka kļuva par vienu no galvenajiem brīvā tirgus kapitālisma ekonomiskās sistēmas pamatojumiem.

Rezultātā Amerikas Savienoto Valstu uzņēmējdarbības vide attīstījās, vispārēji saprotot, ka brīvprātīgie privātie tirgi ir produktīvāki nekā valdības ekonomika. Pat valdības noteikumi dažreiz mēģina iekļaut neredzamo roku. Bijušais Federācijas valdes priekšsēdētājs Bens Bernankens paskaidroja, ka "uz tirgu balstīta pieeja ir neredzamās rokas regulēšana", kuras mērķis ir saskaņot tirgus dalībnieku stimulus ar regulatora mērķiem."

Neredzamā roka mūsdienu skatījumā

Ir daudz argumentu par to, ka "neredzamā roka" vienkārši nepastāv. Piemēram, raugoties uz diviem svarīgiem amerikāņu tirgus aspektiem, veselības aprūpi un izglītību. Iepērkot kādu no šiem pakalpojumiem, pircējam ir ļoti grūti pašam uzzināt produkta kvalitāti un efektivitāti, kuru viņš pērk. Lai "neredzamā roka" darbotos, klientiem faktiski jāzina, kas viņiem ir nepieciešams, lai viņi varētu signalizēt to ražotājiem, kas to izveidotu. Taču klienti ir tik bailīgi, jo viņiem nav pietiekams zināšanas konkrētajā jomā, kā rezultātā viņiem nav stimula un viņi attālinās no potenciālā darījuma. Rezultātā, ražotāji arvien vairāk veido un iekasē naudu, bet sabiedrībai tas nenāk par labu. Bet Ādama Smita vīzija par "neredzamo roku" bija arī kultūras izaicinājums amerikāņiem. Amerika tika dibināta ar relatīvi mazu un ierobežotu valdību, kuras dibinātāji gribēja parādīt sabiedrībai, ka tā varētu uzplaukt ar šo pārvaldes formu.