Neitronijs
Neitronijs ir īpašs vielas veids, kas sastāv tikai no neitroniem. Šis termins bieži sastopams zinātniskās fantastikas literatūrā, bet zinātnē to lieto samērā reti. Fantastikā tiek izmantots arī nosaukums neitroniums (no angļu: neutronium), tomēr, tāpat kā pieņemts elementu nosaukumiem, kas angļu valodā beidzas ar -ium, latviešu valodā lietot izskaņu -ijs, tā arī šo vielu pareizāk saukt par neitroniju. Dažos darbos līdzīgu materiālu sauc par neitrīdu vai neitriumu.
Populārzinātniskā un fantastiskā literatūrā neitronijs ir ārkārtīgi blīva viela, no kā, iespējams, sastāv neitronu zvaigžņu kodoli. Tā kā no zinātnes viedokļa šis termins nav stingri definēts, turklāt joprojām nav īstas skaidrības, no kā sastāv neitronu zvaigžņu iekšiene (tā varētu būt deģenerēta "neitronu gāze", dīvainā matērija, kvarku matērija vai to sajaukums), zinātniskās publikācijās to parasti neizmanto.
Neitronijs kā superizturīgu bruņu materiāls pieminēts seriālā "Zvaigžņu ceļš", franšīzē "Zvaigžņu Vārti", spēlēs Warhammer 40,000 un Master of Orion, kā arī citur.
Vēsture
labot šo sadaļuTerminu ieteicis vācu ķīmiķis Andreass fon Antropovs (Andreas von Antropoff) 1926. gadā, pirms vēl bija atklāts neitrons. Viņš par neitroniju nosauca hipotētisku elementu ar atomskaitli 0, kam vajadzētu atrasties pašā periodiskās sistēmas sākumā un, iespējams, piederēt pie cēlgāzēm.[1][2]
Neitronija "izotopi"
labot šo sadaļuMūsdienās pazīstams tikai viens neitronija "izotops" — brīvais neitrons ar pussabrukšanas periodu 614 sekundes. Kodolfizikā tiek apskatīta hipotētiska no diviem neitroniem sastāvoša daļiņa — dineitrons.[3] 2016. gadā japāņu zinātnieki paziņoja par iespējamu tetraneitrona atklāšanu.[4][5][6] Pastāv arī iespēja, ka īslaicīgi eksistē daļiņa no 8 neitroniem — oktaneitrons.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ von Antropoff, A. (1926). "Eine neue Form des periodischen Systems der Elementen.". Z. Angew. Chem. 39 (23): 722–725. doi:10.1002/ange.19260392303. (vāciski)
- ↑ Stewart, Philip J. (Oktober 2007). "A century on from Dmitrii Mendeleev: tables and spirals, noble gases and Nobel prizes". Foundations of Chemistry 9 (3): 235–245. doi:10.1007/s10698-007-9038-x. (angliski)
- ↑ Kazimierz Bodek. A Method for Unambiguous Detection of a Hypothetical Bound Two-Neutron System // Few-Body Systems. December 2013. — doi:10.1007/s00601-013-0747-5 (angliski)
- ↑ «Японцы открыли тетранейтрон». Lenta.ru. 04.02.2016.(krieviski)
- ↑ «Physicists find signs of four-neutron nucleus». Science News. Skatīts: 2016-02-08. (angliski)
- ↑ "Four neutrons together momentarily". Nature 532: 448–449. Bibcode 2016Natur.532..448B. doi:10.1038/nature17884. (angliski)
- ↑ G. Rosen Are Dark Matter WIMP’s of Mass 8.6 GeV Octoneutrons? (angliski)