Naņdzjinas slaktiņš bija japāņu karavīru pēc Naņdzjinas ieņemšanas veikta pilsētas iedzīvotāju masveida nogalināšana Otrajā Ķīnas—Japānas karā. Tā notika sešu nedēļu garumā no 1937. gada 13. decembra. Šajā periodā tika nogalināti civiliedzīvotāji un atbruņoti karavīri, kuru kopējais skaits svārstās no 40 000 līdz 300 000.[7][8] Vēl notika plaša izvarošana un laupīšana.[9][10]

Naņdzjinas slaktiņš
Daļa no Otrā Ķīnas—Japānas kara
Datums1937. gada 13. decembris — 1938. gada janvāris
Vieta
Iznākums
  • 50 000–300 000 miruši[1][2]
  • 40 000–300 000 miruši (zinātnieku viedoklis)[3]
  • 300 000 miruši (Ķīnas valdības un Ķīnas zinātnieku viedoklis)[4][5][6]

Šis joprojām ir strīdīgs politisks jautājums un viens no abu valstu attiecību šķelšanās jautājumiem. Ķīnas valdība tiek apsūdzēta nogalināto skaita un citu aspektu pārspīlēšanā,[11] bet japāņu nacionālisti apgalvo, ka Ķīna masveida slepkavības safabricēja propagandas nolūkiem.[8][12][13][14] Tas arī ir viens no galvenajiem tematiem Japānas attiecībās ar citām Āzijas un Klusā okeāna valstīm.[15]

Japānas valdība atzīst, ka slaktiņš ir noticis,[16][17] un to apstiprinājuši arī japāņu kara veterāni.[18] Tomēr daļa Japānas sabiedrības uzskata, ka nogalināto skaits bijis karam "atbilstošs" un notikušais nav uzskatāms par noziegumu.

  1. «The Nanking Atrocities: Fact and Fable». Wellesley.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. februāris. Skatīts: 2011-03-06.
  2. «Nanking Atrocities – In the 1990s». nankingatrocities.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. oktobris.
  3. Bob Tadashi Wakabayashi (redaktors). The Nanking Atrocity, 1937–38: Complicating the Picture. Berghahn Books, 2008. 362. lpp. ISBN 1-84545-180-5.
  4. «论南京大屠杀遇难人数 认定的历史演变» (PDF). Jds.cass.cn. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-22. Skatīts: 2016-03-16.
  5. «近十年" 侵华日军南京大屠杀"研究述评» (PDF). Jds.cass.cn. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 16. marts.
  6. «Modern China». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. marts. Skatīts: 2014. gada 30. maijs.
  7. Levene, Mark and Roberts, Penny. The Massacre in History. 1999, page 223–224
  8. 8,0 8,1 Totten, Samuel. Dictionary of Genocide. 2008, 298–299.
  9. Iris Chang, The Rape of Nanking, p. 6.
  10. Lee, Min. «New film has Japan vets confessing to Nanjing rape». Salon/Associated Press, 2010. gada 31. marts.
  11. Fogel, Joshua A. The Nanjing Massacre in History and Historiography. 2000, pp 46–48.
  12. Dillon, Dana R. The China Challenge. 2007, pp. 9–10
  13. Tokushi Kasahara, "数字いじりの不毛な論争は虐殺の実態解明を遠ざける", in 南京大虐殺否定論13のウソ, ed. Research Committee on the Nanking Incident (Tokyo: Kashiwa Shobo, 1999), pp. 74–96.
  14. Gallicchio, Marc S. The Unpredictability of the Past. 2007, p. 158.
  15. «Q8: What is the view of the Government of Japan on the incident known as the "Nanjing Massacre"?». Foreign Policy Q&A (page content changed to "Under construction following the Statement by Prime Minister Shinzo Abe on August 14, 2015". Ministry of Foreign Affairs of Japan.
  16. I'm Sorry?. NewsHour with Jim Lehrer. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. februāris.
  17. Kingston, Jeff, "Japan's reactionaries waging culture war", Japan Times, March 1, 2014

Ārējās saites

labot šo sadaļu