Modra (slovāku: Modra) ir pilsēta Slovākijas rietumos, Pezinokas apriņķī. Atrodas Mazo Karpatu kalnu piekājē. Sens vīnkopības un podniecības centrs. Pilsētas pievārtē atrodas Modras observatorija.

Modra
Modra
Augšējie vārti
Augšējie vārti
Ģerbonis: Modra
Ģerbonis
Modra (Slovākija)
Modra
Modra
Koordinātas: 48°20′02″N 17°18′25″E / 48.33389°N 17.30694°E / 48.33389; 17.30694Koordinātas: 48°20′02″N 17°18′25″E / 48.33389°N 17.30694°E / 48.33389; 17.30694
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Bratislavas apgabals
Apriņķis Pezinokas apriņķis
Rakstos 1158
Pilsētas tiesības 1361
Platība
 • Kopējā 49,62 km2
Augstums 175 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 9 346
 • blīvums 180/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.modra.sk
Modra Vikikrātuvē

Modra rakstos pirmoreiz minēta 1158. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas Modra līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Modora (Modor). Pēc 1241. gada mongoļu iebrukuma, Modrā ieplūda vācvalodīgie kolonisti. 1321. gadā rakstos pirmoreiz ir pieminēta vīnkopība. 1361. gadā Modra ieguva pilsētas tiesības, no 1607. gada — karaļa brīvpilsēta. No 19. gadsimta Modra attīstījās kā podniecības centrs. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta. 1988. gadā pilsētas ievārtē tika nodibināta Modras observatorija.

Absolūtais vairākums (98 %) pilsētas iedzīvotāju ir slovāki. Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (52,6 %), luterāņi (25,77 %), nereliģiozi (15,03 %).

1856. gadā Modrā mira slovāku atmodas darbinieks Ļudovīts Štūrs (Ľudovít Štúr, 1815—1856).

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. Q110227967.