Miķelis Rozentāls
Miķelis Rozentāls (dzimis 1887. gada 6. decembrī, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas politiķis un skolotājs. Bijis Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts. Pārstāvējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.
| Miķelis Rozentāls | |
|---|---|
 | |
| 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1922. gads — 1934. gads | |
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1887. gada 6. decembrī Briņķu pagasts, Aizputes apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
Biogrāfija labot šo sadaļu
Dzimis 1887. gada 6. decembrī (pēc vecā stila — 23. novembrī) Briņķu pagasta Lieldzeldas muižas "Drunku" saimnieka Miķeļa un Karlīnes Rozentālu ģimenē.[1] Mācījies Nīkrāces 2-klasīgajā ministrijas skolā. 1904. gadā iestājies Baltijas skolotāju seminārā, izslēgts 1905. gadā sakarā ar audzēkņu streiku. Skolotāja tiesības ieguvis 1911. g. un strādājis par tautskolotāju.[2][3]
Bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs. Ticis ievēlēts visos Latvijas parlamentos: Satversmes sapulcē (1920), 1. Saeimā (1922), 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931).
Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada maijā Saeimas darbība tika apturēta. Rozentāls kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika apcietināts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, kur pavadīja vairākus mēnešus. Atbrīvots 1935. gada 29. martā, iesaistījies nelegālās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku un zemnieku partijas (LSSZP) Saldus nodaļas darbībā.[4]
1949. gada martā izsūtīts uz Sibīriju. 1956. gadā atgriezies Kurzemē.[5] Par turpmāko likteni ziņu nav.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Embūtes ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1887.g. - Nr.203
- ↑ Baltijas skolotāju seminārs : 1870-1919 Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. - 436.lpp.
- ↑ Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 73. lpp.
- ↑ A. Stranga. «Socialdēmokrātija pēctecībā un mainībā». Cīņa, 1989. gada 5. februārī.
- ↑ «Ziņas no Latvijas». Brīvība. 1957. gada maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2015. gada 16. martā.