Merkles koks

Datorzinātnē un kriptogrāfijā Merkles koks (angļu: Merkle tree) ir koks, kur jebkurš nelapas mezgls satur tā apakšmezglu iezīmes vai vērtības (ja apakšmezgls ir lapas mezgls) jaucējvērtību. Merkles koks atļauj efektīvu un drošu lielu datu struktūru verificēšanu. Tas ir nosaukts par godu datorzinātniekam Ralfam Merklem, kas to patentēja 1979. gadā.^[1]

Merkles koku izmanto Btrs un ZFS^[2] failu sistēmas (lai izvairītos no datu degradācijas^[3]), BitTorrent protokols, Git versiju kontroles sistēma, Bitcoin, Ethereum un citas kriptovalūtas^[4], kā arī dažādas NoSQL datu bāzu vadības sistēmas, piemēram, Apache Cassandra.

Skatīt arī

Atsauces

↑ R. C. Merkle. «A Digital Signature Based on a Conventional Encryption Function». Advances in Cryptology — CRYPTO '87. Lecture Notes in Computer Science 293, 1988. 369. lpp. ISBN 978-3-540-18796-7. doi:10.1007/3-540-48184-2_32.
↑ Jeff Bonwick's Blog ZFS End-to-End Data Integrity Arhivēts 2017. gada 6. maijā, Wayback Machine vietnē.
↑ Likai Liu. «Bitrot Resistance on a Single Drive». likai.org.
↑ Cryptocash, cryptocurrencies, and cryptocontracts, Koblitz and Menezes, Designs, Codes and Cryptography, Volume 78, Issue 1, pp 87-102, January 2016.

Ārējās saites

Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] R. C. Merkle. «A Digital Signature Based on a Conventional Encryption Function». Advances in Cryptology — CRYPTO '87. Lecture Notes in Computer Science 293, 1988. 369. lpp. ISBN 978-3-540-18796-7. doi:10.1007/3-540-48184-2_32.

[2] Jeff Bonwick's Blog ZFS End-to-End Data Integrity Arhivēts 2017. gada 6. maijā, Wayback Machine vietnē.

[3] Likai Liu. «Bitrot Resistance on a Single Drive». likai.org.

[4] Cryptocash, cryptocurrencies, and cryptocontracts, Koblitz and Menezes, Designs, Codes and Cryptography, Volume 78, Issue 1, pp 87-102, January 2016.

[1]

[2]

[3]

[4]