Melnceru meldrs

Melnceru meldrs (latīņu: Scirpus holoschoenus) ir grīšļu dzimtas augu suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas dienvidu daļā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Dabiskās izplatības apvidos suga aug ūdenstilpju krastos, grāvjos un palienēs. Suga ir sastopama arī Latvijā, lai gan valsts ir tālu ziemeļos no vienlaidu izplatības apvidiem. Latvijā melnceru meldrs ir uzskatāms par adventīvu (ievazātu), reti sastopamu augu.

Melnceru meldrs Scirpus holoschoenus (L.)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta	Grīšļu dzimta (Cyperaceae)
Ģints	Meldri (Scirpus)
Suga	Melnceru meldrs (Scirpus holoschoenus)
Sinonīmi
- Holoschoenus vulgaris Link; - Holoschoenus romanus (L.) Fritsch; - Scirpoides holoschoenus (L.) Soják
Melnceru meldrs Vikikrātuvē

Apraksts

Melnceru meldrs ir daudzgadīgs, 40—120 cm garš, ceru veidojošs lakstaugs. Tam ir daudz stublāju, un spēcīgs, ložņājošs saknenis. Stublājs ir stāvs, stingrs, ieapaļš, pie pamata ar brūnām, cietām lapu makstīm. Lapu makstis ir šauri īlenveidīgas, stāvas. Stublāja augšdaļā zem ziedkopas ir gara, atstāvoša seglapa (10—25 cm gara), kas tālu pārsniedz ziedkopu. Ziedkopa ļoti raksturīga (mazliet līdzīga terasskarai): to veido ieapaļā galviņā blīvi satuvināti daudzi ziedi (galviņas diametrs 0,5—1,5 cm). Vidējā galviņa parasti lielāka, sēdoša, bet malējās galviņas resnkātainas; dažāda garuma kātos starveidīgi atstāv no stublāja dažādos virzienos. Ja atstāvošās ziedu galviņas ir 2, tās atstāvot savstarpēji parasti veido taisnu leņķi. Riekstiņš iegareni olveidīgs, brūns, mazliet trīsšķautņains. Apziedņa matiņi zaļganbrūni, olveidīgi, ar nosmailotu galu, aptuveni riekstiņa garumā. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnceru meldrs.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)