Mežapupuķu dzimta

Mežapupuķu dzimta (Phoeniculidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām. Mežapupuķu dzimtā ir 9 sugas, kas iedalītas 2 ģintīs.[1] Nesenā pagātnē mežapupuķu dzimtu sistematizēja zaļvārnveidīgo putnu kārtā (Coraciiformes).[2]

Mežapupuķu dzimta
Phoeniculidae (Bonaparte, 1831)
Līkknābja pupuķis (Rhinopomastus cyanomelas)
Līkknābja pupuķis (Rhinopomastus cyanomelas)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaDegunragputnveidīgie (Bucerotiformes)
DzimtaMežapupuķu dzimta (Phoeniculidae)
Mežapupuķu dzimta Vikikrātuvē

Mežapupuķi ir tuvu radniecīgi pupuķiem, degunragputniem un zemes degunragputniem. Ar pupuķiem mežapupuķiem ir līdzīga ķermeņa uzbūve, līkie, garie knābji un samērā īsie, noapaļotie spārni.[3] Veicot ģenētiskos pētījumus, noskaidrojās, ka abas dzimtas viena no otras ir atdalījušās apmēram pirms 10 miljoniem gadu.[4]

IzplatībaLabot

 
Zilais mežapupuķis (Phoeniculus damarensis)

Visi mežapupuķu dzimtas putni dzīvo Āfrikā. Tie ir sastopami uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Lai arī mūsdienās mežapupuķi dzīvo tikai Āfrikā, kādreiz to izplatības areāls bija daudz lielāks, kā to pierāda fosilie atradumi, piemēram, Vācijā.[5] Visi šīs dzimtas putni ir nometnieki.

Izskats un īpašībasLabot

Mežapupuķi ir vidēji lieli putni, to ķermeņa garums, garo asti ieskaitot, ir 23—46 cm. Lielāko daļu no kopējā garuma aizņem aste, kuras vidējās spalvas ir garākas kā malējās.[4] Mežapupuķu apspalvojums var būt gan zils, gan zaļš vai violets, un tam piemīt metālisks spīdums. To galvas ir gludas, bez cekula. Knābis garš un izliekts, parasti sarkans vai melns. Arī īsās kājas ir vai nu sarkanas vai melnas. Uz spārniem un astes lielākajai daļai sugu ir nelieli, balti laukumiņi. Abi dzimumi izskatās vienādi.

Mežapupuķis tāpat kā dzenis spēj rāpties pa koka stumbru. Toties uz zemes tie lec, nevis staigā kā pupuķi.[6]

Uzvedība un barībaLabot

Mežapupuķi galvenokārt dzīvo skrajos mežos, savannā un biezos krūmājos. Tie galvenokārt uzturas kokos vai krūmos, bet tuvumā noteikti ir kāds liels koks. Tie lielajos kokos gan ligzdo, piemeklējot koku dobumus, gan barojas, gan nakšņo. Divas mežapupuķu dzimtas sugas dzīvo tikai lietus mežu biezoknī. Tās ir mežapupuķis (Phoeniculus castaneiceps) un baltgalvas mežapupuķis (Phoeniculus bollei).[6]

Mežapupuķu dzimtas putni barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, īpaši iecienīti ir dažādie kukaiņi, kurus tie atrod satrunējušā kokā. Ligzda koku dobumā ir ļoti vienkārša, tā nav īpaši izklāta un oderēta. Dējumā ir 2—4 olas, kuras var būt gan zilas, gan pelēkas, gan olīvzaļas.[4]

KlasifikācijaLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Todies, motmots, bee-eaters, hoopoes, wood hoopoes & hornbills
  2. Bucerotiformes
  3. «The Bony Stapes in the Upupidae and Phoeniculidae: Evidence for Common Ancestry». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 8. decembrī.
  4. 4,0 4,1 4,2 Fry, C. Hilary (2003). "Wood-hoopoes". In Perrins, Christopher. The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 383. ISBN 1-55297-777-3.
  5. Mayr, Gerald (2000). "Tiny Hoopoe-Like Birds from the Middle Eocene of Messel (Germany)". Auk 117 (4): 964–970. doi:10.1642/0004-8038(2000)117[0964:THLBFT]2.0.CO;2.
  6. 6,0 6,1 Ligon, D (2001). "Family Phoeniculidae (Woodhoopoes)". In Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 412–427. ISBN 84-87334-30-X.

Ārējās saitesLabot