Martina
Martina (slovāku: Martin, līdz 1950. gadam Turčjanski Sveti Martina (slovāku: Turčiansky Svätý Martin)) ir pilsēta Slovākijas ziemeļos, Žilinas apgabala Martinas apriņķa centrs, tradicionālajā Turjecas novadā pie Vāhas upes.
Martina | |||
---|---|---|---|
Pilsētas centra apbūve | |||
| |||
Koordinātas: 49°04′00″N 18°55′21″E / 49.06667°N 18.92250°EKoordinātas: 49°04′00″N 18°55′21″E / 49.06667°N 18.92250°E | |||
Valsts | Slovākija | ||
Apgabals | Žilinas apgabals | ||
Apriņķis | Martinas apriņķis | ||
Pilsētas tiesības | 1340 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 67,74 km2 | ||
Augstums | 394 m | ||
Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
• kopā | 52 520 | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa | http://www.martin.sk/ | ||
Martina Vikikrātuvē |
Vēsturisks slovāku kultūras centrs. Šeit, nevis valsts galvaspilsētā Bratislavā, atrodas 1863. gadā dibinātā "Matica slovenská" ("Slovāku māmuļa") - slovāku kultūras iestāde, mūsu Rīgas Latviešu biedrības analogs. Seit atrodas arī no Maticas bibliotēkas radītā Slovāku Nacionālā bibliotēka (Slovenská národná knižnica). Martinas Nacionālajā kapsētā (Národný cintorín) ir apglabāti daudzi slovāku kultūras darbinieki. Pilsēta atrodas etnogrāfijas, Slovākijas lauku, čehu kultūras un čigānu kultūras muzeji.
Vēsture
labot šo sadaļuRakstos pirmoreiz minēta 1284. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā, pilsētas ungāriskais nosaukums ir Turocsentmārtona (ungāru: Turócszentmárton). 18. gadsimtā Martina kļuva par Turocas komitāta centru. 19. gadsimtā pilsēta izveidojās par svarīgāko slovāku kultūras centru. 1863. gadā šeit nodibinājas slovāku kultūras iestāde Matica slovenská, no Maticas bibliotēkas izveidojās arī Slovāku Nacionālā bibliotēka.
1918. gada 30 oktobrī Martinā tika pieņemta deklarācija par Slovākijas pievienošanos Čehoslovākijai. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 1944. gada 21. augustā, Slovākijas nacionālās sacelšanās laikā, Martinu ieņēma slovāku nemiernieki, tika delarēta Čehoslovakijas atjaunošana, tomēr vācu spēki pilsētu atguva. 1945. gada 11. aprīlī to ieņēma padomju karaspēks. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.
Ekonomika
labot šo sadaļuPilsētā atrodas Volkswagen autorūpnīca un ECCO apavu rūpnīca. Pilsētā ražo arī autodaļas, poligrāfijas izstrādājumus un alu.
Cilvēki
labot šo sadaļuPēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (94,93 %). Pēc reliģiskās piederības - katoļi (41,11 %), nereliģiozi (33,21 %), luterāņi (19,25 %).
Sadraudzības pilsētas
labot šo sadaļuMartinas sadraudzības pilsētas ir :[2]
- Bački Petrovaca, Serbija
- Bēkēščaba, Ungārija
- Fārgo, ASV
- Gota, Vācija
- Hogevēna, Nīderlande
- Jičīna, Čehija
- Kališa, Polija
- Žeļeznodorožnija, Krievija
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Martina.
- Matica slovenská (slovāku valodā)
- Slovāku Nacionālā bibliotēka (slovāku valodā)
Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |